Panorāma

Panorāma

Panorāma

Zemās algas neļauj prasīt izglītību

Ziemeļīrija dalītās izjūtās par «Brexit»

Ziemeļīrijā dalītas izjūtas par «Brexit»

Ziemeļīrija referendumā par Lielbritānijas tālākajām attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) plaši balsoja pret “Brexit”. Tagad, kad tas ir noticis, ziemeļīri pieņem realitāti, bet atzīst, ka joprojām ir daudz nezināmā. Tieši Ziemeļīrija arī visskaudrāk izjutīs atdalīšanos no bloka, jo tai ir robeža ar Īriju, kas paliek Eiropas Savienībā.  

Svētdiena pēc “Brexit” Belfāstā aizrit tikpat mierīgi kā “Brexit” brīdis. Lai arī lielā skaitā balsojuši pret Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības, Belfāstas iedzīvotāji nav sacēlušies skaļiem protestiem.

Taču attieksme ir jūtama vēsturiskajā “Miera sienas” rajonā. Tā savulaik celta, lai sadalītu konfliktējošās sabiedrības, proti, tos, kuri vēlas Ziemeļīrijas pievienošanos Īrijai, no tiem, kas atbalsta palikšanu Lielbritānijas sastāvā. “Brexit” te ir teju tabu tēma, un daudzi uzrunātie kategoriski teic, ka neko par to nezina.

 “Es pat nezinu, ko tas nozīmē, man nav par to nekādas sajēgas,” apgalvoja Belfāstas iedzīvotājs Džons Smits.

“Es daudz par to nedomāju. Tas neietekmē manu darbu, līdz ar to ir labi,” teica Belfāstas iedzīvotājs Kriss.

Jau divdesmit piecus gadus šajā rajonā savu veikalu vada Īans, kurš ik dienu tirgo vietējos laikrakstus, bet tajos šodien nav ne vārda par izstāšanos.

“Dienu pirms bija “Brexit” es biju īrs un eiropietis. Dienā, kad “Brexit” notika, es joprojām biju īrs un eiropietis. Un arī nākamajā dienā es paliku īrs un eiropietis. “Brexit” man neko nenozīmē, tik vien kā būs ierobežojumi, un personiski man tas nozīmēs, ka celsies preču cenas,” stāstīja Īans.

Belfāsta ir viens no sarežģītākajiem punktiem Lielbritānijas kartē, kurā vēl nebūt ne tik senā pagātnē uzliesmoja nemieri starp tiem, kuri vēlējās pievienošanos Īrijai, un starp Apvienotās Karalistes piekritējiem.

Simboliska vieta Belfāstā - vārti Miera sienā - uz nakti tiek slēgti. Un, lai arī vietējie saka, ka nemieri starp kopienām nevarētu atjaunoties, “Brexit” ir atkal uzjundījis šīs izjūtas.

Līdz Miera sienai svētdienā atnākusi arī Anna no Polijas, pie kuras viesojas ģimene. Anna jau daudzus gadus dzīvo Belfāstā un teic, ka poļu valoda ir šeit otra izplatītākā aiz angļu valodas, bet - gluži kā citi šeit strādājošie austrumeiropieši - viņa gaida, kas notiks tālāk.

““Belfāsta” ir bijusi nemierīga gadiem. Bet es nejūtu nekādu agresiju no cilvēkiem un nedomāju, ka tas mainīsies, bet redzēsim, kas notiks nākotnē,” sacīja Anna.

Neziņu un šaubas apliecina arī citi Belfāstā sastaptie.

“Šeit neviens nav drošs, kas notiks pēc “Brexit”. Bet viena lieta ir droša, Īriju izmantoja gan Eiropas Savienība, gan briti,” sprieda mūziķis Džerijs.

Tāpat kā pārējā Lielbritānija arī Ziemeļīrija sagaida politiķu rīcību, vienojoties par tālāko.   

KONTEKSTS:

Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī oficiāli izstājusies no Eiropas Savienības, un tuvākajā laikā oficiālajai Londonai un Briselei nāksies uzsākt sarežģītās sarunas par savstarpējo tirdzniecību.  

Referendums par Lielbritānijas izstāšanos vai palikšanu ES notika 2016. gadā, un 52% britu nobalsoja par izstāšanos. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Terēza Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 2019.gada 31. oktobrim, pēcāk termiņš tika pagarināts līdz 2020. gada 31. janvārim.

Līdz ar "Brexit" no 1.februāra iesāksies 11 mēnešu pārejas periods, kurā Lielbritānija saglabās daudzas priekšrocības un arī pienākumus gluži kā citas ES valstis. Šajā laikā pusēm jāvienojas par nākotnes attiecībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti