Premjerministrs Stefans Lēvens, viesojoties Rīgā, uzsvēra, ka ir jābūt pacietīgiem un jāgaida jaunumi no bruņotajiem spēkiem.
„Es nevaru nākt un paziņot, ka noticis ir tas un tas, pirms viņi paši paziņo, ka viņiem ir kāda jauna informācija. Tas pašlaik ir bruņoto spēku uzdevums - noskaidrot, kas viesojas mūsu ūdeņos,” atzina Lēvens.
Zviedrijas valdība atzīst, ka drošības situācija Baltijas jūras reģionā ir pasliktinājusies. Taču arī pēdējo dienu satraukums par, iespējams, Krievijas zemūdeni Stokholmas arhipelāgā, nemaina Zviedrijas nostāju NATO jautājumā.
Premjerministrs Stefans Lēvens, viesojoties Rīgā, norādīja, ka Zviedrijai nav pieņemams alianses līguma 5. pants - kas liek dalībvalstīm aizstāvēt citai citu militāra uzbrukuma gadījumā.
„Tā ir tā praktiskā atšķirība, un tā ir mūsu „sarkanā līnija”. Mums vienkārši šķiet, ka mūsu dalība aliansē nav laba doma. Mēs uzskatām, ka visam reģionam nāk par labu tas, ka te ir kāda valsts, kura nav NATO sastāvā. Mums ir sava sadarbība gan ar NATO, gan ar ziemeļvalstīm. Tāpat notiek sadarbība starp ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, kā arī Eiropas Savienības ietvaros. Mūsuprāt ir labi, ka ir dažādas sadarbības formas un ka ir valstis, kuras nav alianses sastāvā,” uzsvēra Lēvens.
Jau vēstīts, ka svētdien Zviedrijas bruņoto spēku pārstāvji apstiprināja, ka pie valsts krastiem manīta, visticamāk, ārvalstu zemūdene. Medijos izskan pretrunīga informācija – tur varētu būt avarējis gan neliels zemūdens aparāts, gan pat ar kodolieročiem aprīkota Krievijas zemūdene.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedz informāciju par iespējamu incidentu ar krievu zemūdeni.
Valsts piekrastē notiek izlūkošanas operācija, kurā iesaistīti kuģi, helikopteri un vairākas sauszemes vienības. Pēc mediju ziņām, tā ir Krievijas minizemūdene jeb kāds zemūdenes aparāts, kuru Stokholmas arhipelāga ūdeņos piemeklējušas tehniskas problēmas. Zviedrijas armija esot pārtvērusi tā pārraidīto trauksmes signālu krievu valodā, kas bijis domāts bāzei Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Veiko Spolītis iepriekš norādīja - ja Zviedrijas bruņotie spēki nespēs atrast zemūdeni, par kuras meklēšanu tika plaši izziņots, tā būs liela sabiedrisko attiecību problēma Zviedrijai, un tas var arī mazināt atbalstu valsts virzībai uz NATO.
