Pēc viņa teiktā, pēc Hersonas atgūšanas Ukrainas kontrolē abas puses stabilizē savas pozīcijas, bet pirms ziemas katrai pusei esot savi mērķi – Krieviju interesē vairāk nostabilizēt aizsardzības pozīcijas gan pie Hersonas, gan Ukrainas austrumos un atjaunot savus spēkus, bet Ukraina ir apņēmīga turpināt uzbrukuma panākumus, klāstīja Pudāns.

"Bet skaidrs, ka arī viņiem [ukraiņiem] ir nepieciešama kaut kāda atpūta, pārorganizēšanās, tāpēc neparedzu šobrīd tādas lielas, krasas izmaiņas frontē, bet, visticamāk, karadarbība frontē turpināsies, tikai ar citu tempu un apjomu," sacīja Pudāns.

Viņš norādīja, ka Ukrainai joprojām nepieciešama aktīva palīdzība no Rietumu puses – īpaši nepieciešamas pretgaisa aizsardzības sistēmas, arī uzbrukuma ieroči, tostarp jānodrošina, lai neapstājas munīcijas piegādes.

"Prasības ir diezgan lielas, jo pretinieks ir ļoti apjomīgs un nepiekāpīgs," piebilda Pudāns.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.