Pudāna vērtējumā, lai veiktu pretuzbrukumu Krievijai, no Ukrainas spēku puses ir jāpaveic vairāki priekšnosacījumi. "Viņi [Ukrainas karavīri] veiksmīgi, protams, darbojas pret Krievijas loģistikas vai nodrošinājuma atbalstu, padarot viņus mazāk kaujas spējīgus," skaidroja Pudāns.

"Pretuzbrukumam no Ukrainas puses būtu nepieciešamas arī Ukrainas spējas veikt netiešās uguns uzbrukumus, arī gaisa atbalstu, lai varētu padzīt Krieviju no savas zemes," turpināja komandieris.

Vienlaikus, vērtējot situāciju aplenktajā Mariupolē, Pudāns sprieda, ka Krievijas spēki nevis nemāk pilsētu ieņemt, bet to negrib. Viņaprāt, Krievija pagaidām negrib ieņemt aplenkto Mariupoli, arī pateicoties līdzšinējai pieredzei karos Čečenijā.

"Nav gluži tā, ka viņi to neprot, bet, manuprāt, viņiem pietrūkst spēku, lai varētu katru pilsētu, rajonu kontrolēt, redzot, kāda ir pretošanās,"

piebilda Pudāns.

Viņš uzsvēra, ka Krievija saprot, kādi spēki ir nepieciešami, lai karotu pilsētā, un, iespējams, arī kādi zaudējumi var viņiem pašiem būt. Tāpat Pudāns kā kavējošu faktoru Krievijas agresijai atzīmēja neizdevušos sākotnējos mērķus, sākot informācijas karu, kurā netika gūts vietējās sabiedrības iedzīvotāju atbalsts.

Runājot par turpmāko, Pudāna vērtējumā Ukrainas veiktie pasākumi liecina par to, ka viņi paši sagaida pretinieka uzbrukumu. "Krievijas spēki mēģinās aplenkt, turpinās bombardēt, jo neredzu iespējas, kā vienā atsevišķā maršrutā viņi mēģinātu ielauzties līdz centram un ieņemt tur pozīcijas," norādīja Pudāns, piebilstot, ka virzīšanās uz priekšu Krievijai dārgi maksā.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja, ka pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Divās nedēļās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24. februārī, jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku pametuši Ukrainu, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati.