Zemes dienā atgādina – klimata krīzei tāpat kā Covid-19 nav robežu

Zemes diena tiek atzīmēta jau 50. reizi. Un lai gan Covid-19 krīze bažas par klimata pārmaiņām atvirzījusi otrajā plānā, zinātnieki norāda, ka abām krīzēm ir kas kopīgs – mūsdienu pasaulē tām abām nav valstu robežu.

Zinātnieki norāda, ka CO2 emisiju samazinājums ir īstermiņa parādība. To izraisījuši valdību noteiktie stingrie ierobežojumi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju.

Bet daba ir reaģējusi strauji. Pilsētu ielas tagad ir tukšas un klusas, un to daudzviet daba izmanto – ielās šur tur manīti meža dzīvnieki. Tomēr ANO Vides programmas vadītājs Ingers Andersens jau ir brīdinājis, ka

vīrusa krīzi nevar uzskatīt par labvēlīgu videi.

Pandēmijas rezultātā jau palielinās medicīnisko un bīstamo atkritumu daudzums. Eksperti arī nobažījušies, ka pēc krīzes centieni atjaunot ekonomiku var nozīmēt, ka tiks atvēlēts mazāk resursu relatīvi dārgākajiem zaļajiem projektiem.

Runājot par līdzībām starp abām krīzēm, zviedru vides aktīviste Grēta Tūnberga norādīja, ka krīzes ļoti skaidri parāda, kuros cilvēkos ir jāieklausās. Un tie ir zinātnieki.

Saistību starp abām krīzēm saskata profesors Potsdamas Klimata ietekmes institūtā Vācijā Johans Rokstroms: “Globālā sasilšana, ekosistēmu degradācija palielina pandēmiju risku. Zinātniskajā literatūrā tas ir labi aprakstīts – pieaugošie globālo ceļojumu un tirdzniecības apjomi kombinācijā ar riskantām lauksaimniecības un pārtikas sistēmām, ar savvaļas dzīvnieku apstrādi un vēl kombinācijā ar mežu izciršanu un bioloģiskās daudzveidības zudumu rada šo risku kokteili.”

Uz abu problēmu līdzību norādīja arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs: “Siltumnīcas efekta gāzes tāpat kā vīrusi neievēro valstu robežas.

Šajā Zemes dienā, lūdzu, pievienojieties man, pieprasot veselīgu un izturīgu nākotni gan cilvēkiem, gan planētai.”

ANO arī piedāvā ieteikumus, kā atjaunot valstu ekonomikas pēc Covid-19 krīzes. Atbalsts uzņēmumiem ir jāsaista ar videi draudzīgu darbavietu un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanu.

Covid-19 krīze ir relatīvi īstermiņa – dažu gadu garumā, prognozē Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ģenerālsekretārs Peteri Tālass. Savukārt nespēja atrisināt klimata krīzi var radīt ilgtermiņa veselības problēmas daudziem, var atsevišķos reģionos izraisīt badu, un tādējādi tai var būt pat vēl lielāks iespaids uz ekonomiku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt