Lēnām notiekot virzīšanās uz priekšu arī Luhanskas apgabalā, bet dienvidu virzienā ar rūpīgu aprēķinu tiekot iznīcināts ienaidnieka potenciāls. Vienlaikus Zelenskis norādījis, ka vairākos reģionos esot izdevies nedaudz atvieglot situāciju energoapgādes jomā.
Nedēļas nogalē Ukrainā uzmanības centrā kārtējo reizi nonākusi Zaporižjas atomelektrostacija. Ukrainas mediji vēsta, ka apšaudes sākās sestdien pirms plkst. 18 un pēc neilga pārtraukuma atsākās svētdienas rītā. 40 minūšu laikā spēkstacijas teritorijā notika vairāki sprādzieni un bojāta ēka, kur atrodas radioaktīvie atkritumi, dzēšanas sistēmas, viena reaktora elektrības kabelis un vairāki otršķirīgi objekti.
Notikušais uzraiz izraisījis asu Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītāja Rafaela Grossi nosodījumu.
Pēc viņa vārdiem, lai arī kurš šādus uzbrukumus izdara, šis neprāts ir jāizbeidz, jo tā ir spēlēšanās ar uguni.
Grossi uzsvēra, ka atkal ir paveicies, jo nenotika nopietns kodolnegadījums. Nākamajā reizē sekas varot būt nopietnākas, un jādara viss iespējamais, lai tas nenotiktu. Viņš atkārtoti aicināja veikt pasākumus, lai aizsargātu atomstaciju un novērstu kodolavāriju bruņotā konflikta laikā.
Intervijā franču raidorganizācijai BFMTV Grossi uzsvēris, ka sprādzieni noteikti nav bijuši negadījums, jo uzbrucēji ir precīzi zinājuši, pa kurieni mērķēt. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra gatavojas uz Zaporižjas atomelektrostaciju nosūtīt jaunu ekspertu komandu.
Pēdējo nedēļu laikā Krievijas raķešu triecieni ir aktivizējušies, un Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji aprēķinājuši, ka kopš 24. februāra pa Ukrainas teritoriju ir izšautas aptuveni 4700 raķetes. Ukrainas gaisa spēku pārstāvji brīdina, ka, lai arī dažādu valstu diplomātiskā spiediena dēļ varētu būt aizkavējusies Irānas raķešu nodošana Krievijai, ir nepieciešams gatavoties dažādiem izaicinājumiem. Viens no tādiem ir Irānas lēmums noslēgt līgumu par tās dronu-pašnāvnieku izgatavošanu Krievijā. Ukrainas gaisa spēku runasvīrs Jurijs Ignats gan uzskata, ka, visticamāk, Irāna šādam solim ir piekritusi, lai izvairītos no ārvalstu sankcijām. Taču šādu dronu masveida ražošanas uzsākšanai būs nepieciešami mēneši.
Runājot par tehniku – analītiķi no organizācijas "Oryx" ir aprēķinājuši gan Krievijas, gan Ukrainas zaudētās militārās tehnikas apmērus. Tā, piemēram,
Krievija kopš iebrukuma uzsākšanas februārī ir zaudējusi vairāk nekā 8000 kaujas tehnikas vienību, turklāt vairāk nekā 2600 no tām ir sagrābuši Ukrainas spēki.
Pati Ukraina ir zaudējusi aptuveni 2300 tehnikas vienību. Šī ir tikai tā tehnika, kuras likvidācija vai sagrābšana ir apstiprināta ar foto vai video liecībām, tāpēc skaitļi, iespējams, ir lielāki.
Tikmēr Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš pagājušajā nedēļā viesojās Ukrainā, intervijā izdevumam "Forbes" atklājis, kā izpaudīsies 18 miljardu eiro lielā Eiropas Savienības makrofinansiālā palīdzība Ukrainai. Kijivai ir paredzēts piešķirt kredītus uz laiku līdz 35 gadiem, turklāt 10 turpmākos gadus Ukrainai nebūs jāmaksā procentmaksājumi. Pirmā maksājuma daļa – aptuveni 2,5 miljardi eiro – Ukrainai varētu tikt piešķirta nākamā gada sākumā.
Savukārt Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, viesojoties Somijā, kārtējo reizi piedāvājis konfiscēt Krievijas aktīvus Eiropas Savienībā un nodot tos Ukrainai.
Moraveckis atzinis, ka attieksmei pret Krieviju ir jākļūst daudz stingrākai un Krievijai ir jāizdara daudz sāpīgāks trieciens, nekā tā gaida. Aktīvu konfiskācijas jautājums tiks virzīts nākamajā Eiropas Savienības līderu samitā. Šādu ideju atbalstījusi arī Somijas premjerministre Sanna Marina, paužot cerību, ka Eiropas Komisija atradīs likumīgus risinājumus, lai šādus piedāvājumus ieviestu dzīvē.
Eiropas Savienība pašlaik ir iesaldējusi aptuveni 68 miljardus eiro vērtus Krievijas aktīvus, un pašlaik blokā tiek apspriests šo aktīvu konfiskācijas mehānisms, lai nepārkāptu īpašumtiesības.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
