Krievija tikmēr paziņojusi, ka ir noslēgušās militārās mācības okupētajā Krimas pussalā. Savukārt ASV uzskata, ka jauna Krievijas iebrukuma Ukrainā draudi joprojām ir ļoti augsti.
Zelenskis: Mēs gribam dzīvot mierā
Vienotības dienas datumu – 16. februāri – Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis neizvēlējās nejauši, jo saskaņā ar rietumvalstu izlūkdienestu aplēsēm trešdien varētu sākties Krievijas uzbrukums Ukrainai.
Zelenskis aicinājis Ukrainas iedzīvotājus pie savām mājām izkārt Ukrainas zilidzeltenos karogus un nodziedāt valsts himnu.
Prezidents no rīta publicēja videopaziņojumu Ukrainas iedzīvotājiem.
“Diženas valsts diženie iedzīvotāji! Šī ir svarīga diena – mūsu visu Vienotības diena. Mēs esam dažādi, dažāda vecuma, dažādu dzimumu, no dažādām pilsētām, novadiem, mēs pārstāvam dažādas profesijas, mums ir dažādi talanti, dažādas zināšanas, valodas, reliģijas.
Bet mūs vieno viena vēlme: dzīvot mierā, laimīgi, kā vienai ģimenei ar bērniem, ar vecākiem. Un mums uz to visu ir pilnīgas tiesības.
Tāpēc ka esam mājās, esam Ukrainā. Un neviens nemīlēs mūsu mājas tā, kā mēs tās mīlam. Un neviens cits, kā tikai mēs kopā varam nosargāt savas mājas,” sacīja Zelenskis.
Ar Zelenska uzrunu tika atklāts “Vienotības maratons” Ukrainas vadošajos nacionālajos un reģionālajos televīzijas kanālos. Tā laikā augstas valsts amatpersonas, sabiedriskās domas līderi un iedzīvotāji apspriedīs Ukrainai svarīgus sociālpolitiskus jautājumus.
Krievija ziņo par vienību atvilkšanu no Krimas
Pēdējo mēnešu laikā Krievija pie robežas ar Ukrainu ir sapulcējusi aptuveni 150 000 karavīru un lielu skaitu militārās tehnikas, tāpēc izskan bažas par Krievijas gatavošanos jaunam iebrukumam Ukrainā. Maskava to noliedz, bet karaspēka koncentrēšanu skaidro ar militārajām mācībām.
Krievijas Aizsardzības ministrija trešdien paziņojusi, ka Dienvidu kara apgabala vienības ir atstājušas 2014. gadā anektēto Krimas pussalu, jo tur esot noslēgušās taktiskās mācības.
Karavīri un militārais aprīkojums pa dzelzceļu atgriežoties savās pastāvīgajās bāzes vietās. Saskaņā ar militārpersonu sniegto informāciju, karaspēks jau esot šķērsojis Kerčas šaurumu pa Krimas tiltu.
Krievijas Aizsardzības ministrija otrdien paziņoja, ka no mācībām gatavojas atgriezties Rietumu un Dienvidu kara apgabala vienības, bet neprecizēja to atrašanās vietu.
Ukrainas un rietumvalstu līderi pauduši šaubas par to, vai Krievija patiešām atvelk karaspēku no Ukrainas pierobežas un vai Maskava vēlas mazināt saspīlējumu.
Baidens: Ne Ukraina, ne ASV, ne NATO neapdraud Krieviju
Otrdien vakarā ar runu televīzijā uzstājās ASV prezidents Džo Baidens. Viņš sacīja, ka amerikāņu izlūkdienesti nevarot apstiprināt Krievijas militāro vienību atvilkšanu no Ukrainas pierobežas, tāpēc joprojām esot augsts risks, ka Krievija varētu uzbrukt Ukrainai.
Baidens brīdināja, ka Krievijas karš ar Ukrainu radīs milzīgas ciešanas lielam skaitam cilvēku, bet Krievijai tas nozīmēšot milzīgus stratēģiskos zaudējumus.
Baidens esot gatavs turpināt diplomātiskās sarunas ar Krieviju, bet uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā vērsīs visaptverošas sankcijas pret Maskavu. Viņš īpaši norādīja uz Krieviju un Rietumeiropu savienojošo gāzes cauruļvadu “Nord Stream 2”, kura darbība netikšot uzsākta, ja Krievija nolems iebrukt Ukrainā.
Baltā nama saimnieks vērsās pie Krievijas iedzīvotājiem, paziņojot, ka viņi nav ASV ienaidnieki. Viņš arī uzsvēra, ka ASV un NATO, tāpat kā Ukraina, nerada nekādus draudus Krievijai.
Krievijas agresijas gadījumā ASV vērsīsies pret "Nord Stream 2"
ASV Kongresa augšpalātas Senāta deputāti otrdien ir iesnieguši likumprojektu „Par Eiropas teritorijas bezkompromisa aizsardzību”. Dokuments paredz nekavējoties apturēt “Nord Stream 2” iedarbināšanu un noteikt šim projektam obligātās sankcijas Krievijas iebrukuma Ukrainā gadījumā.
Republikāņi arī ierosina agresijas gadījumā noteikt sankcijas pret Krievijas lielākajām bankām un sekundāras sankcijas ārvalstu finanšu institūcijām, kas turpinās sadarbību ar Krievijas bankām sankciju ietvaros.
Taču nav skaidrs, vai šo likumprojektu izdosies pieņemt, jo republikāņiem un Kongresu kontrolējošajiem demokrātiem ir atšķirīgi viedokļi par iespējamām sankcijām pret Krieviju.
Briselē trešdien notiks NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksme, kurā galvenais sarunu temats būs Krievijas radītais saspīlējums pie Ukrainas robežām.
Savukārt Eiropas Parlamentā paredzētas debates par situāciju uz Krievijas un Ukrainas robežas. Tajās plāno uzstāties arī Eiropas Savienības augstais komisārs ārlietās Žuzeps Borels.
Neapstājas arī rietumvalstu diplomātiskie centieni pārliecināt Krieviju nomierināt situāciju. Maskavā trešdien ieradīsies Itālijas ārlietu ministrs Luidži Di Maio, kurš tiksies ar Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu.
