Zelenskis ar videokonferences palīdzību vērsās pie eiroparlamentāriešiem, kuri ir sanākuši Briselē uz ārkārtas sēdi, lai nosodītu Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kā zināms, pirmdien Ukrainas prezidents parakstīja oficiālu lūgumu uzņemt Ukrainu Eiropas savienībā.

Zelenskis aicināja Eiropu pierādīt, ka “esat ar mums, pierādiet, ka nenodosiet, parādiet, ka esat eiropieši”.

“Paldies, mīļie draugi. Jūs jau zināt, kā pēdējās dienās ir bijis grūti. Es zinu, ka jūs sveicot, nevaru teikt "labrīt", jo te nav nekā laba. Ik diena šeit ir grūta. Te ir cilvēki, kam šī diena ir pēdējā.

Runāju šodien ar jums par saviem pilsoņiem, par ukraiņiem, kas iet aizstāvēt valsti un maksā par to augstāko cenu,” attālinātajā uzrunā sacīja Zelenskis.

“Es patiešām priecājos, ka tas, ko redzēju un dzirdēju šai zālē, jūsu vārdos, ir vienotība, saliedētība, un priecājos, ka varam būt saliedēti. Tomēr es nebūtu gribējis, ka šāda cena par to ir jāmaksā katram ukrainim, mūsu valstij. Tā ir cena, kas ir daudz par augstu. Piecas dienas pilna apmēra invāzija no Krievijas Federācijas puses. Jūs zināt, ka es šo runu nelasu sagatavotu no papīra lapas, jo tas posms, kur mums ir iespēja tā rīkoties, ir pagājis. Tagad mūsu priekšā ir tikai realitāte – cilvēki, kas iet bojā,” uzrunā pauda Ukrainas prezidents.

“Es ticu, ka mēs šodien šīs dzīvības atdodam par tiesībām, brīvību, vienlīdzību, iespēju būt tādiem kā jūs. Mēs nereti mēdzam teikt, ka mēs vinnēsim visus, un patiešām ceru, ka tā būs. Priecājos, ka jūs ne tikai runājat, bet arī saredzat šo situāciju. Ir tāds teiciens – Ukraina izdara Eiropas izvēli, mēs ejam uz Eiropu,

tāpēc es vēlētos no jums dzirdēt to, ka šī Ukrainas izvēle iet uz Eiropu ir jums pieņemama,” uzsvēra Zelenskis.

“Esmu šeit, jo ir pārtraukums starp bombardēšanas sērijām. Šis rīts bija traģisks, divas raķetes nomestas uz Harkivu [..]. Mēs cīnāmies par savu zemi un savu brīvību. Neskatoties uz to faktu, ka visas mūsu iedzīvotāju dzīves ir apstādinātas, iesprūdušas, neviens nedrīkst mums atņemt brīvību, un, ticiet man, ikviens kvadrātmetrs mūsu zemes ir aizstāvēšanas vērts. Ikviens kvadrātmetrs zemes tiks saukts par uzvaras laukumu. Mēs gribam redzēt mūsu bērnus uzaugam, redzēt viņus vienkārši dzīvus,” sacīja Zelenskis.

“Mūsu tauta ir pārliecības pilna, mēs cīnāmies par izdzīvošanu, bet vienlaikus cīnāmies par to, lai būtu vienlīdzīgi Eiropas dalībnieki. Es ticu, ka šodien visiem parādām, ka esam Eiropas dalībnieki un Eiropa ar mums būs tikai spēcīgāka, bet bez jums Ukraina būs pavisam vientuļa.

Pierādiet, ka esat ar mums, pierādiet, ka nenodosiet, parādiet, ka esat eiropieši [..] Slava Ukrainai!” uzrunu noslēdza Zelenskis.

Savukārt Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks uzrunā Eiropas Parlamentam atgādināja, ka jau “pirms astoņiem gadiem iedzīvotāji pateica ''nē'' Krievijas agresijai. Manuprāt, Eiropas vēsturē esam krustcelēs, Eiropa šobrīd cīnās ar agresoru, un tagad ir ļoti svarīgi, kā apvienotā civilizācija stāsies pretī šim izaicinājumam”.

“Kad biju savā darba uzvalkā, strādāju parlamentā, mēs pieņēmām svarīgus likumus. Šodien ceturto reizi kāpju pagrabā, jo virs manas pilsētas krīt bumbas un raķetes, viņi dara visu, lai salauztu Ukrainas garu. Padomājiet, kas notiks ar Eiropu, ja tiks atjaunota briesmīgā Krievijas impērija. Ko šobrīd jūt Austrumeiropas valstis, ja pie viņu robežām ieradīsies krievu tanki? Uz kuriem citiem reģioniem Krievija skatīsies tālāk pēc Ukrainas iekarošanas?” jautāja Stefančuks.

Arī viņš aicināja parādīt, ka “Eiropa šodien ir vienota kā nekad, jo šādi draudi nav bijuši nekad”.

“Labākais atbalsts šajos tumšajos laikos ukraiņu tautai ir atzīt mūsu Eiropas centienus un dalību Eiropas Savienībā,” sacīja Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs.

Viņš aicināja visas dalībvalstis Eiropas Savienībā atbalstīt Ukrainas kandidātvalsts statusu, “ko tagad atbalsta visa ukraiņu tauta”.

“Zelenskis parakstījis pieteikumu mūsu dalībai Eiropas Savienībā. Godātie draugi, Eiropas Parlamenta rezolūcijas projektā minētas daudzas sankcijas pret agresoru. Aicinu atbalstīt šo rezolūciju un aicinu kopīgiem spēkiem apstiprināt Čērčila teicienu, ka nav mazu valstu un mazu tautu. Domāju, ka Ukraina pēdējās dienās pierādījusi, ka šis teiciens ir patiess. Atcerēsimies cilvēkus, kas krīt par Eiropas nākotni, sapratīsim, ka nevar būt Eiropas miera bez Ukrainas, nedalāmas Eiropas bez Ukrainas. Slava Ukrainai!” sacīja Stefančuks.

Uzstājoties pēc Ukrainas pārstāvjiem Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels sacīja, ka Ukraina vēlas būt Eiropas Savienībā, bet, “protams, tas ir sarežģīts jautājums, jo viss, kas saistīts ar paplašināšanos, var saskarties ar pretestību (..). Aukstasinīgi, apņēmīgi ir jāizdara pareizā izvēle”.

“Tad, kad sākās šis karš, [Krievijas prezidents] Vladimirs Putins domāja, ka Eiropu padarīs vājāku, bet kļūdījās. Viņam šķita, ka būsim pasīvi, bet viņš kļūdījās. Uzsākot karu, viņam šķita, ka kādā brīdī pārņems varu Ukrainā, bet tā ir tik drosmīga, ka turpina cīnīties. Viņš domāja, ka kļūs spēcīgāks, bet kļūdījās. [..] Mums ir jābūt pārliecinošiem, ir jāsaka, ka Zelenska kunga runa mūs iedvesmoja,” pauda Mišels.

Viņš arī sacīja, ka “Putina karš ir brutāls karš, ko viņš attaisno ar nepieņemamiem meliem”, un notiek tikai tāpēc, ka ukraiņi Maidana laukumā izvēlējās neatkarību.

“Aizvien vairāk valstu gatavas aizstāvēt Ukrainu, tas notiek visā pasaulē. Ir viens vienīgs vēstījums – Krievija beidziet šo karu, dodieties mājās un mēs sāksim sarunāties,” sacīja Mišels.

Par īpašās EP sēdēs sasaukšanu pagājušajā nedēļā vienojās parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola un politisko grupu vadītāji.

Metsola ir nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā, nodēvējot to par nepamatotu un nelikumīgu. Savukārt visu politisko grupu līderi kopīgā paziņojumā norādīja, ka Ukraina ir neatkarīga un suverēna valsts un tās teritoriālā nedalāmība nav apspriežama.

Urzula fon der Leiena: Priekšā vēl ir tāls ceļš ejams

Ukrainas prezidents parakstīja oficiālu lūgumu uzņemt Ukrainu Eiropas Savienībā. Viņš vēlas, lai tas notiktu saskaņā ar paātrinātu procedūru. Tomēr Eiropas Savienības vadība uzskata, ka vispirms būtu jātiek galā ar pašreizējo situāciju. Tā debatēs norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

„Šodien Eiropas Savienība un Ukraina jau ir tuvāk nekā jebkad agrāk. Priekšā vēl ir tāls ceļš ejams. Mums ir jāizbeidz šis karš un jārunā par nākamajiem soļiem. Bet es esmu pārliecināta, ka neviens šajā zālē nešaubās, ka cilvēki, kuri tik drosmīgi aizstāv mūsu Eiropas vērtības, pieder mūsu Eiropas ģimenei,” sacīja Urzula fon der Leiena.

Eiropas Komisijas vadītāja runāja par sāpīgām sankcijām, ko Eiropa ir ieviesusi pret Krieviju. Fon der Leiena īpaši akcentēja, ka aizliegums Krievijas lidmašīnām izmantot Eiropas debesis attiecas arī uz oligarhu lidaparātiem un solīja, ka tiks arestētas arī viņu jahtas un villas.

Tāpat komisijas vadītāja sacīja, ka Ukrainas bēgļi saņems īpašu atbalstu no Eiropas Savienības fondiem.

Daudzi deputāti akcentēja, ka šī situācija apliecina, ka Eiropai ir jāmazina atkarība no Krievijas gāzes un naftas.

Debatēs uzstājās arī divi krievu izcelsmes deputāti – Sergejs Lagodinskis, kura ģimene bērnībā emigrēja no Astrahaņas uz Vāciju, un no Latvijas ievēlētais Nils Ušakovs (“Saskaņa”).

„Šobrīd, kad Kremlis īsteno zemisku un noziedzīgu karu pret Ukrainu, daudzi saka: ir kauns būt krievam. Tā tas nav. Būt krievam nav kauns, bet vienu brīdi var pārņemt bezgalīga kauna sajūta par to, ka tu esi vai nu atbalstījis, vai nu mēģinājis atrast attaisnojumus tiem, kas dod noziedzīgas pavēles bombardēt Harkovas pilsētas mikrorajonus,” sacīja Ušakovs.

Lagodinskis savukārt pauda, ka „ukraiņi nav diktējuši saviem kaimiņiem, kādu politiku viņiem īstenot un kādām aliansēm pievienoties. Ukraiņi nav okupējuši, nav anektējuši un nav šantažējuši. Šī rīcība nāk no Maskavas. Un mana sirds asiņo, kad es saku šos vārdus.”

Ir zīmīgi, ka par atbalstu Ukrainai iestājās arī daudzi tradicionāli Krievijai draudzīgie politiskie spēki.

Politiķi centās izrādīt savu atbalstu Ukrainai arī vizuāli. Tādēļ pie atloka viņiem bija piesprausta lentīte Ukrainas karoga krāsā. Citiem virsū bija T krekli ar Ukrainas karogu vai dzeltenas žaketes.

Savukārt pēc debatēm pie Eiropas Parlamenta notika Ukrainas atbalsta akcija, kurā piedalījās gan deputāti, gan parlamenta darbinieki.

Eiropas Parlaments plāno pieņemt rezolūciju, kurā aicina ES iestādes strādāt, lai Ukrainai piešķirtu ES kandidātvalsts statusu un, pamatojoties uz nopelniem un vienlaikus cenšoties turpināt valsts integrāciju Eiropas vienotajā tirgū saskaņā ar ES ar Ukrainu jau noslēgto asociācijas līgumu.

Tad svarīgākais būs, ko teiks Padome – citas dalībvalstis. Tām tagad ļoti ātri jāvērtē  Zelenska vēstule par uzņemšanu ES, pieņemot lēmumu par to, vai pieprasīt steidzamu atzinumu no Eiropas Komisijas. Pēc tam Eiropas Komisijas uzdevums būs novērtēt Ukrainu kā iespējamo kandidāti — process parasti ilgt vairāk nekā 18 mēnešus, bet to var paātrināt. Uz to arī aicina Baltijas valstis, Polija, Čehija, arī  Grieķija,  tāpat arī Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena. Nīderlande, Vācija gan saka – šis nav īstais laiks. Un izskanējis arī, ka ES nedrīkst dot šobrīd solījumus, kurus nespēs izpildīt.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.