ĪSUMĀ:
- Zelenskis uzdevis divu mēnešu laikā segt visus parādus ogļračiem.
- Ja tas netiks izdarīts, Zelenskis sola apturēt algu izmaksu ministriem.
- Dažiem ogļračiem nav maksāta alga par 2014., 2015. un 2016. gadu.
- Pēc karadarbības sākuma Donbasā Ukraina ir saskārusies ar akmeņogļu deficītu.
- Ukraina bija spiesta uzsākt ogļu importēšanu no ārvalstīm.
- Pērn aprīlī Krievijas valdība ierobežoja energoresursu piegādi Ukrainai.
- Zelenskis pauda gatavību cīnīties ar krīzi enerģētikas sektorā.
- Viņš uzdevis ierobežot elektroenerģijas un ogļu importu.
- Prezidents ieteicis privatizēt nerentablās šahtas oligarha Ahmetova kompānijai.
- Zelenskis sola to darīt, arī ja iebilstu pretmonopola komiteja, un pārliecināt komiteju.
Kopš 2014. gada pavasara beigām, vasaras sākuma Ukraina ir saskārusies ar enerģijas ražošanai nepieciešamo akmeņogļu deficītu. Tas izskaidrojams ar faktu, ka pēc karadarbības sākšanās Ukrainas austrumos valsts zaudēja kontroli pār daļu no Donbasa reģiona, kurā izvietota lielākā daļa ogļu šahtu.
Šajā situācijā Ukraina bija spiesta uzsākt ogļu importēšanu no ārvalstīm. Taču pagājušā gada aprīlī Krievijas valdība ierobežoja energoresursu piegādi Ukrainai. Kopš 1. jūnija ogles, nafta un naftas produktus Ukrainai var piegādāt tikai pēc īpašu atļauju saņemšanas.
Gatavību cīnīties ar krīzi enerģētikas sektorā ir izteicis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņš uzdevis enerģētikas un vides aizsardzības ministram Aleksejam Orželam ierobežot elektroenerģijas un ogļu importu, atļaujot ievest valstī tikai tādas ogles, kādas nav pieejamas uz vietas. Prezidents uzdevis jautājumu – kāda runa var būt par importu, ja valstis, no kurām tiek ievestas preces, Ukrainu neielaiž savos tirgos. Tieši tāpēc vislielākā uzmanība jāpievērš vietējā sektora sakārtošanai.
Otrdien, 25. februārī, uzrunājot Ukrainas ogļrūpniecības darbinieku sanāksmes dalībniekus, Zelenskis ierosinājis divu mēnešu laikā segt visus parādus šahtu darbiniekiem.
“Dažiem ogļračiem algas nav samaksātas par 2014., 2015. un 2016. gadu. Pašlaik kopējais parāds ir vairāk nekā miljards grivnu un būs pusotrs. Es ļoti lūdzu tuvāko divu mēnešu laikā pilnībā nosegt visus parādus ogļračiem. Ja mēs to neizdarīsim un tiks nokavēta kaut vai viena diena, tad, manuprāt, būs tikai taisnīgi, ja visa valdība šajos mēnešos nesaņems algu,” paziņoja Zelenskis.
Tāpat Ukrainas prezidents ir uzdevis sagatavot viņam vairākus braucienus pa tiem šahtu ciematiem un pilsētiņām, kuri neattīstās un kuros neviens jauns uzņēmums nav atvēries pēdējos 20 gadus.
Pēc Zelenska vārdiem ir jāpārtrauc dažādi ārvalstu braucieni un lielā starptautiskā diplomātija, ja nav iespējams ieviest kārtību savā valstī. Vienlaicīgi prezidents atzinis, ka braucieni pa reģioniem būtu lietderīgi vien tad, ja parādi ogļračiem būs nosegti un būs izstrādāts minēto teritoriju attīstības plāns.
Kā vienu no piedāvājumiem prezidents ieteicis privatizēt nerentablās šahtas oligarha Rinata Ahmetova kompānijai “Dtek”. Zelenskis arī solījis, ka gadījumā, ja pret šādiem darījumiem iebilstu pretmonopola komiteja, viņš ir gatavs ar to parunāt, un viņi savu lēmumu mainīšot.
Starp citu, par ogļrūpniecības nozares pārveides koordinatoru Zelenskis iecēlis vicepremjeru Denisu Šmigaļovu, kurš savulaik bija Rinatam Ahmetovam piederošās Burštinas termoelektrostacijas direktors.
Bet pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā ukraiņu sabiedrībā ļoti plašu rezonansi izraisīja ziņas, ka, piemēram, Kultūras ministrija uz jauno gadu izmaksājusi simtiem tūkstošu grivnu lielas prēmijas. Tā kultūras, jaunatnes un sporta ministrs Vladimirs Borodjanskis decembrī algā bija saņēmis vairāk nekā divus miljonus grivnu jeb aptuveni 75 tūkstošus eiro. Šī ir milzīga summa, ņemot vērā, ka visaugstāko vidējo algu - aptuveni 3700 eiro - pērn saņēma iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs.
Premjerministrs Aleksejs Gončaruks uzskata, ka augstas algas ministriem ir veids, kā pārvarēt korupciju un likvidēt vēlmi izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos.
Reaģējot uz šiem izteikumiem, prezidents Zelenskis gan atzina, ka ministru algām ir jābūt normālām, aicinot atbrīvoties no ierēdņiem, kuri grib vairāk, pat ja viņi aizbildinās ar finansiālā drošības spilvena trūkumu un nespēju pienācīgi nodrošināt savu ģimeni.
