Prezidents pavēstīja, ka Krievijas karaspēks otrdien atkal apšaudījis Sumu, Dnipropetrovskas un Mikolajivas apgabalu, bet daļu raķešu notriekuši pretgaisa aizsardzības spēki. Ņemot vērā katru dienu notiekošās dažādu valsts teritoriju apšaudes, viņš uzsvēra, ka varas iestādes katru dienu cenšas kāpināt diplomātisko aktivitāti, lai Ukraina saņemtu mūsdienīgas un pietiekamas pretraķešu sistēmas.

"Tas ir maksimālais uzdevums mūsu valstij – jau šogad sniegt pamata drošību ukraiņiem, pamataizsardzību pret raķešu triecieniem. Bet šī uzdevuma izpilde ir atkarīga ne tikai no mums, bet arī no partneru izpratnes par mūsu pamatvajadzībām," sacīja Zelenskis.

Viņš piebilda, ka ir kontaktējies ar Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu un pateicies par drošības atbalsta palielināšanu Ukrainai par vēl 100 miljoniem britu mārciņu, kas papildina aizsardzības atbalsta paketi viena miljarda mārciņu apmērā.

Zelenskis piebilda, ka Krievijas armija neietur nekādas pauzes, tāpēc ukraiņi reģionos nedrīkst atslābt gaisa trauksmju neesamības dēļ.  

Viņš norādīja, ka "teroristu darbībā velti meklēt loģiku" un ka Krievijas armijai ir tikai viens uzdevums – "laupīt cilvēku dzīvības, iebiedēt cilvēkus".

"Tāpēc pat dažas dienas bez gaisa trauksmes šķiet kā terora sastāvdaļa," piebilda Zelenskis.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.