Uz Kijevas centrālas ielas atkal devās karavīri un notika parāde, lai gan iepriekš prezidents Zelenskis, cenšoties uzsvērt to, ka ir uz mieru virzīts prezidents, šīs parādes bija vairākkārt atcēlis.
Tagad, esot klāt draudzīgo valstu prezidentiem un citām amatpersonām, kas dienu iepriekš piedalījās “Krimas platformas” atklāšanā, šī tradīcija atjaunota, parādot gan tēriņus, kas veltīti Ukrainas armijas modernizācijai, gan draugu un sabiedroto klātbūtni. Piemēram, Ukrainas krāsās debesis neatkarības dienā iekrāsoja Lielbritānijas iznīcinātāji.
Ukrainas prezidents norādīja: “Mēs esam cēluši savas mājas uz zemes, kur dzīvojuši mūsu senči. Ne mēs esam viesi, ne adoptētie. Mēs esam jauna ģimene no varenās Kijevas Krievzemes-Ukrainas dzimtas. No dibinātāju un kristītāju dzimtas. No gudrās un drosmīgās kazaku dzimtas. Mēs neesam bāreņi vai atrastie. Mēs esam varenas valsts pēcteči, kas bija Eiropas centrā. Taču mums tā ir ne tikai jājūtas, bet tā arī jārīkojas.”
Pēc oficiālās parādes ielās izgāja arī atsevišķa Ukrainas varoņu parāde.
Oficiālajā parādē pirmie soļoja kara veterāni, neoficiālajā – cīņās valsts austrumos kritušo karavīru tuvinieki.
Daudzi klātesošie ukraiņi karadarbības izvēršanā mūsdienu Ukrainā vaino Krieviju.
“Šajos svētkos mums jāatceras tie, kuru dēļ mēs esam šeit. Tie ir Ukrainas un mūsu neatkarības sargātāji. (..) Ir iespējams īslaicīgi okupēt noteiktas teritorijas, bet nav iespējams okupēt cilvēku mīlestību pret Ukrainu,” atzīmēja Zelenskis, uzsverot, ka Donbass un Krima reiz atkal tiks atgūti.
Ukrainas bruņoto spēku veterāns Andrijs Morozovs cīņās pie Avdiivkas Doņeckas apgabalā zaudēja roku un vienu savu cīņu biedru.
Viņš sacīja: “Saprotiet, kā jau jebkuram karavīram, par to grūti stāstīt. Tas paliek mūsu dvēselēs, mūsu atmiņās. Skaidrs, ka karš ir, tas turpinās ar Krieviju; dod Dievs, ka beigsies.”
Nākotnē, tāpat kā daudzi, Morozovs Ukrainu redz Eiropas un NATO krāsās. “Mēs esam brīva un neatkarīga valsts un domāju, ka mēs būtu cienīgi atrasties Eiropas Savienībā,” uzskata veterāns, norādot, ka arī NATO viņš saskata Ukrainas nākotnē.
“Esmu bijis militārajās apmācībās bataljonos ar kanādiešiem un amerikāņiem. Tas bija varens spēks. Es domāju, ka mēs neesam sliktāki par viņiem,” pauda Morozovs.
Neatkarības svētkus Ukrainā gan aizēnoja apsūdzības par necaurspīdīgiem iepirkumiem svētku rīkošanai, lai gan tieši caurskatāmie iepirkumi ar speciāli izveidotu sistēmu "Prozorro" vēl nesen tika saukti par vienu no Ukrainas reformu sasniegumiem, no kuriem atkarīgs tālākais valsts ceļš uz ilgtspējīgu ekonomisko stabilitāti, korupcijas apkarošanu un iespējamo eiroatlantisko integrāciju. Tomēr Kijevas ielās Ukrainas neatkarības 30. gadskārtā cilvēku garastāvokli vismaz šodien tas nespēja sabojāt.
Ukrainas politologs Oleksijs Haraņs norādīja, ka Eiropas Savienības un NATO valstu līdzdalība gan neatkarības dienas svinībās, gan Krimas platformas dibināšanā ir būtisks Ukrainas diplomātiskais panākums, pat ja augstākajā līmenī netika pārstāvēti lielā septiņnieka valstu premjeri vai prezidenti.
Viņš arī uzsvēra, ka Ukrainai īpaši svarīga pašlaik ir solidaritāte no Baltijas valstīm tieši valstu līdzīgās vēstures dēļ.
"(..) Atbalsts no mūsu draugiem, ar kuriem kādreiz kopā cīnījāmies par iziešanu no Padomju Savienības, ir ļoti svarīgs. Lieliski atceros 1989., 1990. gadu, es abonēju avīzi "Atmoda", saņēmu to Ukrainā, lasīju par Latvijas Tautas fronti un Igauniju, tas mums Ukrainā bija liels piemērs. Tā kā, bez šaubām, mēs un es personīgi kā pilsonis esmu pateicīgs, ka gan Krimas platformā, gan parādē bija Latvijas prezidents, gan arī simboliski pa Kijevas centrālo ielu parādē gāja Latvijas karavīri, tā kā liels jums paldies! (..) Vienmēr gribas ko vairāk – lai būtu [ASV prezidents Džo] Baidens, lai [Vācijas kanclere Angela] Merkele paliktu vēl uz dienu, taču nav ļaunuma bez labuma. Šeit bija ieradušies ASV un Vācijas enerģētikas ministri, tiekoties ar Ukraiņu kolēģiem, kas ir ļoti svarīgi, jo runa ir par "Nord Stream 2" sekām," sacīja Ukrainas politologs.
