Valsts vadītājs norādīja, ka šī ziema būs visgrūtākā Ukrainas vēsturē. Viņš uzsvēra, ka iedzīvotāji nedrīkst atslābināties. Vēl ir jānoiet tāls un grūts ceļš līdz uzvarai.

Zelenskis arī aicināja sabiedrotos un draugus visā pasaulē neatslābt un neļaut Krievijai sašķelt globālo demokrātisko koalīciju.

Tikmēr ģenerālprokuratūra informē, ka astoņu mēnešu laikā agresori ar elektroenerģijas ražošanu un pārvadi saistītiem objektiem uzbrukuši 85 reizes, un 51 uzbrukums noticis šomēnes. Visvairāk infrastruktūras objekti cietuši Dņipropetrovskas un Ļvivas apgabalos, bet nopietnas problēmas radušās arī galvaspilsētā Kijivā. Valstī kopumā iznīcināti 40 procenti enerģētikas objektu.

Tuvojas ziema, un Krievijas vadība apzināti atņem cilvēkiem pamatlietas – ūdeni, elektrību un siltumu. Tomēr atbildīgajām institūcijām un uzņēmumiem izdevies piepildīt Ukrainas gāzes krātuves, lai pārdzīvotu ziemu, taču problēmas varētu radīt tās piegāde patērētajiem.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.