Zelenskis: Ukrainas armija atbrīvojusi 1888 apdzīvotās vietas; aptuveni tikpat – Krievijas okupācijā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka līdz vakardienai Ukrainas armija ir atbrīvojusi 1888 apdzīvotās vietas, bet aptuveni tikpat daudz joprojām atrodoties Krievijas karaspēka okupācijā. Viņš sacīja, ka frontē izšķiras vairāku miljonu ukraiņu liktenis, tāpēc valdības un armijas pienākums ir atbrīvot no Krievijas okupācijas pilnīgi visus Ukrainas iedzīvotājus. Tāpat ir jāpanāk, ka Ukrainā atgriežas simtiem tūkstošiem pieaugušo un bērnu, kuri kopš kara sākuma ir deportēti uz Krieviju.

Pēc vairākkārtējiem Krievijas raķešu triecieniem ir nopostīta liela daļa Ukrainas kritiskās infrastruktūras, tāpēc visā valstī ir nopietni elektroenerģijas, siltuma un ūdens piegādes traucējumi. Zelenskis sacīja, ka atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, lai palielinātu elektroenerģijas ražošanas jaudas, taču atzina, ka pašlaik nav iespējams simtprocentīgi atjaunot Ukrainas energosistēmu. Tāpēc arī turpmāk vairumā pilsētu un reģionu būs spēkā elektroenerģijas patēriņa ierobežošanas pasākumi.

Pašlaik visnopietnākās problēmas ar elektroenerģijas piegāžu nodrošināšanu ir galvaspilsētā Kijivā un Kijivas apgabalā, kā arī Ļvivas, Hmeļnickas, Poltavas, Vinnicas un Aizkarpatu apgabalā.

Kijivas mērs Vitālijs Kličko brīdinājis, ka galvaspilsētas iedzīvotājiem visu ziemu var nākties dzīvot bez elektrības, siltuma un ūdens mājās.

Ukrainas prezidents Zelenskis ir saņēmis kārtējo augsto atzinību. Izdevums "Politico" viņu ir nosaucis par šī gada ietekmīgo cilvēku Eiropā. Izdevums savu lēmumu pamato ar to, ka Eiropa pašlaik piedzīvo milzīgas pārmaiņas, kuras izraisīja Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Un šo pārmaiņu centrā esot Zelenskis, kuru cienot un apbrīnojot daudzi citi Eiropas valstu līderi."Politico" norāda, ka Zelenskis ir pārliecinājis pārējo Eiropu, ka tās nākotne ir cieši saistīta ar Ukrainu. Savā pateicības runā Zelenskis sacīja, ka viņš cer uz miera iestāšanos Ukrainā jau nākamajā gadā.

Viņš pateicās Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas frontē aizstāvot visus Ukrainas iedzīvotājus, un arī ārvalstu sabiedrotajiem par palīdzības sniegšanu Ukrainai.

ASV Senāta Ārlietu komiteja pieņēmusi rezolūciju, kurā Krievijas darbības pret Ukrainu nodēvētas par genocīdu pret ukraiņu tautu. Demokrātu un republikāņu senatoru kopīgi sagatavotais dokuments aicina ASV, NATO un Eiropas sabiedrotos atbalstīt Ukrainas valdību, lai novērstu turpmākas Krievijas zvērības pret ukraiņiem. Rezolūcijas autori atbalsta īpaša tribunāla izveidi, lai sauktu pie atbildības Krievijas politiskos un militāros vadītājus par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu. Dokuments arī aicina ASV valdību tā saucamā Magņitska likuma ietvaros noteikt sankcijas pret personām, kuras ir atbildīgas par Krievijas īstenoto genocīdu Ukrainā.

Šo rezolūciju pieņēma dažas stundas pēc tam, kad ANO Ukrainas cilvēktiesību novērošanas misija publicēja ziņojumu, kurā apgalvots, ka Krievijas karaspēks pēc iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir sistemātiski nogalinājis civiliedzīvotājus. Dokumentā rakstīts, ka laikā no 24. februāra līdz 6. aprīlim Kijivas, Černihivas un Sumu apgabalos Krievijas karavīri nogalināja vismaz 441 civiliedzīvotāju. Daudzu nogalināto cilvēku mirstīgajām atliekām bijušas pazīmes par tīšu nogalināšanu.

Piemēram, Bučas pilsētā netālu no Kijevas, kas no 5. līdz 30. martam atradās Krievijas karaspēka kontrolē, misija dokumentējusi 73 civiliedzīvotāju nogalināšanu. Starp tiem bija 16 sievietes, divi zēni un viena meitene. Tiekot izmeklēta vēl 105 cilvēku nāve. Organizācija brīdinājusi, ka faktiskie skaitļi būs daudz lielāki, un turpinās darbs, lai apstiprinātu vēl 198 slepkavības okupētajos apgabalos.

Tikmēr Lielbritānijas eksperti publicējuši pārskatu par karu Ukrainā, norādot, ka Maskava plānoja sagrābt Ukrainu 10 dienu laikā, bet pēc tam okupēt šo valsti. Tās aneksijai vajadzējis notikt līdz šā gada augustam.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti