Zelenskis: Ukraina prasīs paātrinātu uzņemšanu NATO

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien paziņoja, ka Ukraina iesniegs pieteikumu par uzņemšanu NATO paātrinātā kārtībā. Zelenskis pauda pārliecību, ka Ukrainas pievienošanās NATO ir iespējama jau drīzā nākotnē.

Zelenska lēmums ir vērtējams arī kā reakcija uz Krievijas paziņojumu par okupēto Ukrainas reģionu (Doneckas un Luhanskas "tautas republiku", kā arī Hersonas un Zaporižjas apgabalu) aneksiju.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

"De facto mēs jau esam nogājuši ceļu uz NATO. De facto mēs jau esam pierādījuši savu atbilstību Ziemeļatlantijas alianses standartiem. Ukraina šodien iesniedz pieteikumu, lai to apstiprinātu arī de iure," teica Zelenskis.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Baltijas valstis pilnībā atbalsta pēc iespējas ātrāku Ukrainas uzņemšanu NATO. "Ukrainas iedvesmojošā varonība var tikai stiprināt mūsu aliansi," uzskata Rinkēvičs.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien atzina, ka rietumvalstīm cena, ko nāksies maksāt, ja Rietumi neatbalstīs Ukrainu, būs daudz augstāka nekā gadījumā, ja šāds atbalsts tiktu sniegts.

Stoltenbergs norādīja, ka Krievija ir veikusi lielāko aneksiju Eiropas teritorijā kopš Otrā pasaules kara.

"Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu, lai tā var īstenot tiesības uz pašaizsardzību, kas ir noteiktas ANO hartā," uzsver Stoltenbergs.

"Ja Krievija beigs karot, iestāsies miers. Ja Ukraina beigs cīnīties, tā pārstās eksistēt kā neatkarīga Eiropas valsts," norāda NATO ģenerālsekretārs.

Stoltenbergs arīdzan brīdināja Krieviju, ka tai jārēķinās ar "nopietnām sekām", ja Kremlis uzdrošinātos pielietot kodolieročus.

Ukrainas prezidents Zelenskis norādīja, ka šogad Zviedrijai un Somijai tika dota iespēja paātrinātā kārtībā veikt procedūru, lai kļūtu par NATO dalībvalstīm, un šādu iespēju ir pelnījusi arī Ukraina.

Zelenskis atzina, ka Ukrainas uzņemšanai NATO būs vajadzīga visu alianses dalībvalstu piekrišana.

1949. gadā dibinātā Ziemeļatlantijas alianse pašlaik apvieno 30 dalībvalstis, kuru vidū ir arī Latvija un pārējās Baltijas valstis.

Drīzumā par alianses dalībvalstīm varētu kļūt arī Zviedrija un Somija. Tas notiks, kad visas tagadējās dalībvalstis būs pabeigušas līgumu ratifikācijas procedūru.

Ukrainas ceļš uz pievienošanos NATO, visticamāk, nebūs tik raits kā Zviedrijai un Somijai, jo pietiek ar vienas dalībvalsts iebildumiem, lai aizkavētu šo procesu. Zviedrijas un Somijas gadījumā iebildumus izteica Turcija, bet pret Ukrainas uzņemšanu NATO varētu iebilst citas dalībvalstis, piemēram, Ungārija, kurai ir saspīlētas attiecības ar kaimiņvalsti Ukrainu.

Turklāt jāņem vērā, ka Ukraina faktiski ir kara stāvoklī ar Krieviju, bet NATO līguma 5. pants nosaka, ka uzbrukums vienai no NATO dalībvalstīm ir uzskatāms par uzbrukumu visām.

Ja Ukraina būtu NATO dalībvalsts, pārējo dalībvalstu pienākums būtu aizstāvēt Ukrainu un iesaistīties cīņā ar Krieviju, kuras arsenālā ir arī kodolieroči. Šāda perspektīva dažām Eiropas valstīm varētu likt rūpīgi apsvērt, pirms atbalstīt Ukrainas uzņemšanu aliansē.

2008. gadā Ukraina un Gruzija jau bija pieteikušās pievienoties NATO Rīcības plānam, kas tām pavērtu ceļu uz NATO. Taču dažas Eiropas valstis ar Vāciju un Franciju priekšgalā nolēma, ka Ukraina un Gruzija vēl nav gatavas šādam solim. Pēc dažiem mēnešiem, 2008. gada augustā, Krievijas karaspēks iebruka Gruzijā.

Ukraina vēlas kļūt arī par Eiropas Savienības dalībvalsti. ES dalībvalstu līderi šovasar atbalstīja kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, bet ne Gruzijai.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar okupēto Ukrainas reģionu vietvalžiem 30. septembrī Kremlī parakstīja "līgumus" par šo apgabalu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā.

Krievijā valdošais režīms tādējādi pasludinājis okupētos Ukrainas reģionus (Doneckas un Luhanskas "tautas republikas", kā arī Hersonas un Zaporižjas apgabalus) par Krievijas sastāvdaļu, tāpat kā pirms astoņiem gadiem izdarīja ar okupēto Krimas pussalu.

Ukraina un rietumvalstis uzsver, ka Krievijas rīcībai nav nekāda likumīga pamata un visas okupētās teritorijas joprojām ir neatņemama Ukrainas sastāvdaļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti