Kopš ASV, NATO un EDSO sarunām ar Krieviju par situācijas saspīlējumu Ukrainas pierobežā ir pagājusi nedēļa. Militārās spriedzes mazināšanai ir aktivizēti visi iespējamie diplomātiskie avoti un signāli tiek nosūtīti gan Kijevai, gan Maskavai. Trešdien Ukrainā viesojās ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un nedēļas sākumā arī Vācijas jaunā ārlietu ministre Annalēna Bērboka.
Ukraina nav pamesta viena
Ietekmīgu Rietumu amatpersonu viesošanās Ukrainā ir traktējama divējādi – gan kā praktiska diplomātiskā darba turpināšana militārās spriedzes mazināšanai Ukrainas pierobežā, gan svarīgu vēstījumu nodošanai.
Ukrainai tiek nodots skaidrs signāls, ka tā nav pamesta viena un ka tā, par spīti dažādiem Krievijas apgalvojumiem un izteikumiem, ir izdevusies valsts. Ukrainai ir starptautiskās tiesības, tā drīkst sadarboties, ar ko vien vēlas, un tai ir iespējas un tiesības izvēlēties veidus, kā aizsargāties.
Arī šīs vizītes laikā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ļoti skaidri atgādināja, ka militārās agresijas gadījumā Krievijai ir jārēķinās ar izlēmīgu un stingru Rietumu atbildi. Taču daudz svarīgāks ir mēģinājums praksē apliecināt pirms nedēļas apgalvoto, ka neviens lēmums par Ukrainu netiks pieņemts bez Ukrainas. Un, visticamāk, ka šāds vēstījums ir adresēts arī Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam, ar kuru Blinkens ir plānojis tikties piektdien Ženēvā.
Ukraiņi nepadosies
Neilgi pēc tikšanās ar Blinkenu Ukrainas prezidenta administrācija izplatīja valsts vadītāja Volodimira Zelenska uzrunu, kurā viņš apstiprināja to, ka valsts turpina stiprināt savas aizsardzības spējas, jo patiesībā karš Ukrainā turpinās jau astoņus gadus.
“Ukraina nevēlas karu, bet Ukrainai vienmēr ir jābūt tam gatavam. Nebaidās, jo sargā savu zemi. Nepadosies, jo šī ir mūsu zeme un mums nav kur bēgt. Un tas nav nekas jauns. Ukraina nemitīgi turpina stiprināt savas aizsardzības spējas.
Mums ir spēcīga, drosmīga un jebkurā brīdī uz visu gatava armija. Mēs darām visu iespējamo, lai rastu risinājumu diplomātiskā ceļā. Mēs darām visu, lai panāktu mieru Ukrainā,” uzsvēra Zelenskis.
Ukrainas prezidents arī norādījis, ka iedzīvotājiem nevajadzētu krist panikā, īpaši gados veciem iedzīvotājiem, bet izskanošo informāciju par jauna kara draudiem uztvert gudri un ar vēsu prātu. Pēc Zelenska vārdiem, nav pamata skriet uz veikalu pēc griķiem un sērkociņiem, jo Krievijas mērķis esot tieši tāds – apzināti sēt paniku un vairot nedrošību sabiedrībā, kas savukārt varētu aizbaidīt investorus un kaitēt ekonomikai kopumā.
Valsti vājina iekšpolitiskie konflikti
Taču šajās dienās arī pats Zelenskis izpelnījies pamatīgu kritiku tieši par sašķeltības radīšanu sabiedrībā. Proti, trešdien tika pasludināts tiesas lēmums lietā pret Zelenska priekšgājēju Petro Porošenko. Tiesa noraidīja prokuratūras prasību arestēt bijušo valsts vadītāju. Porošenko apsūdzēts valsts nodevībā un teroristu grupējumu finansēšanā.
Porošenko un viņa atbalstītāji to gan dēvē par politisku izrēķināšanos, un bijušā prezidenta atbalstam trešdien pie prezidenta administrācijas bija sapulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku. Arī politiskais komentētājs Nazars Prihoģko uzskata, ka valsts vadība pašlaik izvēlas nepareizās prioritātes.
“Pašlaik ir nepieredzēts politisks saspīlējums mūsu valsts iekšienē un cilvēki neko nezina – kādas ir ziņas no mūsu robežām, ik dienu tiek publicēti desmitiem un simtiem dezinformācijas ziņu, pret mums tiek veiktas psiholoģiskās un dezinformācijas operācijas.
Un visu šo laiku valsts augstākā politiskā vadība klusē par plaša mēroga Krievijas militārā iebrukuma iespējamību, toties mēģina izrēķināties ar Porošenko. Deputāti komentē, raksta un tā tālāk. Bet par nacionālo drošību – klusums. Un tad iznāk Zelenskis un saka – ir jānomierinās! Gribas jautāt – vai tu dažas dienas ātrāk nevarēji to pateikt?”
Vizītes laikā arī ASV valsts sekretārs Blinkens norādījis, ka Ukrainai ir nepieciešams saglabāt iekšējo vienotību, jo tieši šādu vājumu varētu izmantot Krievija. Un, kā uzskata komentētāji, Kijeva šo brīdinājumu esot ļoti labi sadzirdējusi.
