Zelenskis: Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto, bet no citu valstu amatpersonām, kas ierodas vizītēs, Ukraina vēlas saņemt palīdzību, īpaši – ieročus, sestdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Mēs vēršamies pie visiem līderiem, ka mēs neesam valsts traģiskiem pašfoto, bet pie mums ir reāls karš. Tāpēc brauciet pie mums un mēs ar prieku sagaidīsim, taču brauciet ar to palīdzību, par kuru esam runājuši un kuru jums ir iespēja sniegt," preses konferencē Kijivā sacīja Zelenskis.

Viņš uzsvēra, ka Ukraina no partneriem, konkrēti no ASV, gaida nevis "kaut kādas tortītes, bet mēs gaidām konkrētas lietas un konkrētus ieročus".

Ar ASV amatpersonām Ukraina vēlas apspriest jautājumu par drošības garantijām, sacīja Zelenskis, kurš neilgi pirms tam paziņoja, ka svētdien vizītē Ukrainā ieradīsies ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un aizsardzības ministrs Loids Ostins. Vašingtona vēl nav oficiāli apstiprinājusi, ka šāda vizīte notiks.

"Lai arī kā viss nebeigsies, drošības garantijas mūsu valstij ir vajadzīgas un mēs uz to uzstāsim," teica Zelenskis.

Ukrainas prezidents piebilda, ka nedosies ārvalstu vizītēs, kamēr nebūs beidzies karš.

Zelenska preses konference notika Kijivas metro stacijā "Neatkarības laukums". 

Paskaidrojot preses konferences norises vietas izvēli, Zelenska preses sekretārs Serhijs Ņikoforovs teica, ka bijis jāņem vērā drošības aspekts, īpaši tāpēc, ka preses konference notika tiešraidē, bet metro stacija vienlaikus ir arī bumbu patvertne.

"Mums tagad ir iespēja to darīt tiešraidē. Jo jebkurā citā gadījumā būtu risks, ka uz turieni varētu kaut kas atlidot. Tiešajā ēterā ir redzams, kur tieši prezidents atrodas konkrētajā brīdī," sacīja Ņikoforovs.

Turklāt metro ir interesanta vieta preses konferencei un "prezidentam patīk interesanti formāti", piebilda preses sekretārs.

Pēc viņa teiktā, uz preses konferenci ieradušies apmēram 200 Ukrainas un ārzemju žurnālistu.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti