Zelenskis: Mēs atgūsim visu, kas ir mūsu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakar apmeklēja valsts dienvidos esošos Mikolajivas un Odesas apgabalus. Pēc atgriešanās galvaspilsētā Kijivā viņš izplatīja paziņojumu, kurā pauda pārliecību, ka valsts aizstāvji spēs atkarot Krievijas karaspēka ieņemtās teritorijas Ukrainas dienvidos.
„Es runāju ar mūsu aizstāvjiem, aizstāvēm – militārpersonām, policistiem, zemessargiem un teritoriālo aizsardzības vienību pārstāvjiem. Viņi ir pārliecināti un viņu acīs var redzēt, ka viņi nešaubās par mūsu uzvaru.
Dienvidus mēs nevienam neatdosim, atgūsim visu, kas ir mūsu, un arī jūra piederēs ukraiņiem un būs droša,” teica Zelenskis.
Odesā iestrēguši 39 civilie kuģi
Krievija ir bloķējusi Ukrainai piederošās ostas Azovas un Melnajā jūrā, tāpēc no tām nevar izvest kravas. Piemēram, Melnās jūras ostā Odesā ir iestrēguši 39 civilie kuģi, kas ir reģistrēti 14 valstīs, vakar, tiekoties ar Zelenski, paziņoja Odesas apgabala militārās administrācijas vadītājs Maksims Marčenko.
Odesas apgabals un tā administratīvais centrs Krievijas uzsāktajā karā līdz šim ir cietis samērā maz. Krievijas karaspēka veiktajos raķešu uzbrukumos ir nogalināti vismaz 55 civiliedzīvotāji un sagrauti vairāki infrastruktūras objekti.
Ukrainas karaspēks tuvojas Hersonai; Severodoneckā turpinās kaujas
Frontē Ukrainas dienvidos visaktīvākā karadarbība notiek Hersonas apgabalā, ko daļēji kontrolē Krievijas spēki. Saskaņā ar dažādiem avotiem, pēdējo divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam ir izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.
Savukārt frontē valsts austrumos situācija nav īpaši mainījusies un tur joprojām smagākās cīņas norit Luhanskas apgabala administratīvajā centrā Severodoneckā.
Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs šorīt ziņoja, ka iebrucēji darot visu, lai iegūtu pilnīgu kontroli pār Severodonecku. Lai varētu veikt precīzākus artilērijas triecienus, Krievijas karaspēks cauru diennakti veic izlūkošanu no gaisa, izmantojot bezpilota lidaparātus.
Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs pavēstījis, ka iebrucēji atkal ir apšaudījuši Ukrainas karaspēka kontrolēto Severodoneckas ķīmisko rūpnīcu „Azot”. Tās teritorijā ir patvērušies 568 civiliedzīvotāji, kuru vidū ir 38 bērni.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs situāciju frontē raksturojis kā saspringtu un sarežģītu, viņš arī nepiekrītot apgalvojumiem, ka Krievijas armija ir vāja. Tās rīcībā joprojām esot ļoti lieli resursi, kas tiekot novirzīti karam Ukrainā, Danilovs sacījis intervijā Kanādas laikrakstam „Globe and Mail”. Viņš norādījis, ka Krievijas armijai lielākās priekšrocības sniedz artilērija un smagā tehnika.
Danilovs atteicās atklāt, cik karavīru kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī ir zaudējusi Ukraina, bet apgalvoja, ka ukraiņu dzīvā spēka zaudējumi esot ievērojami mazāki nekā ienaidniekam. Saskaņā ar Ukrainas bruņoto spēku vadības sniegto informāciju karā līdz šim ir krituši gandrīz 34 tūkstoši Krievijas karavīru. Krievija pēdējo reizi par zaudējumiem Ukrainā ziņoja marta beigās.
Stoltenbergs aicina gatavoties ilgam karam
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicinājis gatavoties tam, ka Krievijas izraisītais karš Ukrainā var turpināties vēl vairākus gadus. Neraugoties uz to, alianse nedrīkstot samazināt Ukrainai sniegtās palīdzības apjomu, pat ja tas izmaksāšot ļoti dārgi, Stoltenbergs sacījis intervijā, kas šodien publicēta vācu izdevumā „Bild am Sonntag”.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
