Krievijas apšaužu rezultātā Ukrainā jau cietuši aptuveni 32 000 civilo objektu un vairāk nekā 700 kritiskās infrastruktūras objektu.
Ukrainas iekšlietu ministra pirmais vietnieks Jevhens Jeņins sacījis, ka Krievija "sapņo ar maniakālu vēlmi iegremdēt Ukrainu tumsā, un nav pamata uzskatīt, ka viņi apstāsies".
Viņš arī norādīja, ka 524 apdzīvotās vietās septiņos Ukrainas apgabalos joprojām ir pilnīgs vai daļējs elektrības trūkums.
Ukraina ir vienota
Kijivas mērs Vitālijs Kļičko atzinis, ka masveida evakuācijas no galvaspilsētas nebūs un ekstrēmākajā gadījumā noteiktas cilvēku kategorijas tiks transportētas uz citām vietām Kijivas reģionā.
Ukrainas prezidents Zelenskis norādījis, ka situācija valstī enerģijas nodrošināšanas ziņā tiek kontrolēta, un pateicies visiem, kas strādā pie enerģijas atjaunošanas un tiem, kas palīdz cits citam.
"Pēc masīvā terorakta pagājušajā trešdienā mēs dienu no dienas atjaunojam elektroenerģijas ražošanu un piegādi. No šodienas lielākajā daļā valsts reģionu ir spēkā tikai atslēgumu stabilizācijas grafiki.
Situāciju kontrolē enerģētiķi. Un par to es esmu pateicīgs tūkstošiem cilvēku, kuri strādāja visu diennakti visā mūsu valstī, lai atjaunotu gaismu, ūdeni, siltumu un sakarus," teica Zelenskis.
"Es pateicos visiem Ukrainas uzņēmējiem, kuri tagad pārveido savus birojus, filiāles, kafejnīcas un citas telpas par jauniem "Neuzvaramības punktiem". Kas dara visu, lai palīdzētu cilvēkiem. Ukrainas vienotība atkal un atkal demonstrē savu spēku, demonstrē mūsu efektivitāti."
Raķešu triecieni neietekmē situāciju frontē
Pēdējo no masīvajiem raķešu triecieniem Krievija veica 23. novembrī. Saskaņā ar Ukrainas policijas sniegto informāciju par raķešu uzbrukumu upuriem todien kļuva 10 cilvēki, tostarp divi bērni. Vēl 52 cilvēki tika ievainoti. Tomēr Zelenskis brīdinājis, ka Krievija šonedēļ gatavo jaunus triecienus.
"Mēs saprotam, ka teroristi gatavo jaunus triecienus. Mēs to skaidri zinām. Un, kamēr viņiem ir raķetes, viņi diemžēl neapstāsies.
Bet mūsu spēja palīdzēt cits citam un rūpēties par visneaizsargātākajiem – veciem cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem, tiem, kas zaudējuši mājas un tuviniekus karā –, mūsu savstarpējā palīdzība ir viens no aizsardzības pret teroru un mūsu spēka elementiem. Nākamā nedēļa var būt tikpat grūta kā pagājušā nedēļa. Mūsu aizsardzības spēki gatavojas. Visa valsts gatavojas. Mēs izstrādājam visus scenārijus, arī ar mūsu partneriem."
Prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks uzsvēris, ka Krievijas masveida raķešu uzbrukumi Ukrainas enerģētikas sistēmai neietekmē situāciju frontē. Runājot par frontē notiekošo, Zelenskis izteicies, ka situācija saglabājas ļoti sarežģīta un vissarežģītākā tā joprojām ir Doneckas apgabalā. Ukraina darot visu iespējamo, lai stiprinātu savu aizsardzību.
Mediķi ārstē smagi ievainotos
Līdz ar Ukrainas armijas karavīriem frontē cīnās ukraiņu mediķi. Arī kara hospitālī Bahmutas tuvumā.
"Pacienti, kas tiek nogādāti šeit no frontes līnijas, ir smagā stāvoklī. Mūsu galvenais uzdevums ir stabilizēt viņus. Būtībā – neļaut viņiem šeit nomirt," stāsta ārsts Olehs Kolomjets.
"Mani iesauca, civilajā dzīvē esmu bērnu onkologs. Ņemot vērā savu profesiju, savā dzīvē esmu redzējis daudzas lietas, taču šeit ar daudziem ievainojumiem esmu saskāries pirmo reizi."
Kā norādījis Ukrainas armijas Ģenerālštābs, dažu dienu laikā Ukrainas aizsardzības spēku veiksmīgo uzbrukumu rezultātā ienaidnieks cietis ievērojamus zaudējumus. Krievija turpina koncentrēt savus galvenos spēkus uzbrukuma operāciju veikšanai Bahmutas un Avdijivkas virzienos. Apšaudēs izmantoti tanki, mīnmetēji, lielgabalu un raķešu artilērijas sistēmas. Bahmutas un Soledaras sektoros pretinieks diennakts gaišajā laikā veic pat vairākus uzbrukumus.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
