"Vienotība ir par ieročiem. Man jautājums ir – vai šajā ziņā vienotība pastāv praksē? Es to neredzu. Mums būtu liels pārākums pār Krieviju, ja mēs būtu patiesi vienoti," videoformātā piedaloties Pasaules Ekonomikas foruma Davosā paneļdiskusijā par Ukrainu, teica prezidents.
Ukraina ir pateicīga par ASV prezidenta Džo Baidena atbalstu, uzsvēra Zelenskis, norādot, ka atbalsts varēja būt lielāks arī tuvākajā reģionā.
"Mēs esam Eiropas kontinentā, un mums ir vajadzīgs vienotas Eiropas atbalsts," viņš skaidroja.
Zelenskis konkrēti minēja Ungāriju, kas paudusi iebildumus pret Eiropas Savienības (ES) embargo Krievijas naftai – vēl vienai svarīgai Kijivas prasībai.
"Ungārija nav tik vienota kā pārējā ES," sacīja Ukrainas prezidents.
Viņš arī norādīja, ka līdzīgi trūkst vienotības jautājumā par Somijas un Zviedrijas vēsturisko lūgumu uzņemt tās NATO, pret ko iebilst Turcija.
"Vai ir vienotība attiecībā uz Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO? Nē, nav. Tātad, vai ir spēcīgi, vienoti Rietumi? Nav," konstatēja Ukrainas prezidents.
Ungārija šodien paziņojusi, ka joprojām neatbalsta priekšlikumu par naftas embargo. "Ungārija nebalsos par Briseles naftas embargo priekšlikumu tik ilgi, kamēr tas padarīs neiespējamu Ungārijas energoapgādi. Šo problēmu radīja Eiropas Komisija, tāpēc risinājums ir jāpiedāvā Eiropas Komisijai. Vispirms ir jābūt risinājumam, un tikai pēc tam var runāt par sankcijām," norādīja Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto.
Savukārt Eiropadomes prezidents Šarls Mišels trešdien paudis pārliecību, ka, neskatoties uz Ungārijas iebildumiem, vienošanos par Krievijas naftas embargo izdosies panākt. Tikmēr Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba norādījis, ka ir maz ticams, ka Rietumi izšķirsies par labu tam, lai ar spēka metodēm atbloķētu Ukrainas Melnās jūras ostas.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Andrejs Rudenko Krievijas ziņu aģentūrām norādījis, ka, lai izvairītos no globālas pārtikas krīzes, Rietumiem būtu jāatceļ pret Krieviju noteiktās eksporta un finanšu sankcijas.
Viņš arī paziņojis, ka apmaiņa ar gūstekņiem Krievijas un Ukrainas starpā varēs notikt tikai pēc tam, kad Krievijā būs notiesāti Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" aizstāvji.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien parakstīja dekrētu, ar ko vienkāršo Krievijas pases iegūšanas procedūru Ukrainas dienvidu reģionu Zaporižjas un Hersonas iedzīvotājiem. Maskavas un promaskaviskās amatpersonas paziņojušas, ka abi reģioni varētu kļūt par daļu no Krievijas
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
