Šī konference tiek rīkota kopīgi ar Eiropas Komisiju. Uzrunājot sanāksmes dalībniekus, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka Krievija īsteno teroru, kura mērķis ir panākt, lai ukraiņiem un arī eiropiešiem būtu pēc iespējas grūtāk pārdzīvot šo ziemu. Runājot par Ukrainas atjaunošanai nepieciešamo palīdzību, Zelenskis norādījis uz četriem prioritārajiem virzieniem.
"Mums ir nepieciešama aizsardzība uz zemes, un mēs kopīgi strādājam, lai to nodrošinātu. Mums ir nepieciešama aizsardzība debesīs, un mēs aktīvi runājam par pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi. Mums ir nepieciešama finansiālā palīdzība, un mēs pie tā strādājam dažādos līmeņos – gan ar Starptautisko Valūtas fondu, gan Pasaules banku, Eiropas Savienību, ASV un citiem partneriem.
Bet ceturtais līmenis ir mūsu institucionālās spējas. Tās ir nepieciešams spēcināt, lai mēs varētu īstenot valsts atjaunošanas programmas tagad, kad karš joprojām turpinās, un arī pēckara periodā."
Zelenskis pirms dažām dienām norādīja, ka ekonomikas un valsts prestiža atjaunošanai vēl šajā gadā ir nepieciešami 3,5 miljardi eiro, bet 2023. gadā – aptuveni 14 miljardi eiro.
Kā paziņojis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, Krievijas uzsāktā kara laikā Ukrainai nodarītie zaudējumi jau pārsniedz 760 miljardus eiro. Pēc citiem aprēķiniem, zaudējumi jau sasniedz un, visticamāk, pārsniegs vienu triljonu eiro.
Šmihaļs ir aicinājis Rietumus novirzīt sankciju dēļ iesaldētos, Krievijas piederošos aptuveni 300 līdz 500 miljardus dolāru Ukrainas atjaunošanai.
“Saskaņā ar starptautisko organizāciju, Ukrainas valdības, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas kara ietekmes novērtējumu, mums ir nepieciešami 17 miljardi ASV dolāru, lai spētu ātri atveseļoties. Šajās aplēsēs nav ņemti vērā zaudējumi no krievu kara taktikas, kuras mērķis ir radīt humanitāro katastrofu, ziemas priekšvakarā iznīcinot elektrības, dzeramā ūdens un siltuma piegādes infrastruktūru," teica Šmihaļs.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs atzina, ka Ukrainas atjaunošana prasīs paaudzēm ilgu darbu un visas starptautiskās sabiedrības iesaistīšanos.
Viņaprāt, būs jārada otrs Māršala plāns, gluži kā savulaik to darīja ASV, lai palīdzētu atgūties visai Eiropai pēc Otrā pasaules kara.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
