Zelenskis aicina līdzekļus Harkivas atjaunotnei meklēt arī pilsētas budžetā
Pirmo reizi kopš karadarbības sākuma 24. februārī šodien Harkivas apgabalu darba vizītē apmeklēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viesojoties frontes pirmajās līnijās, Zelenskis ticies ar karavīriem, pasniedzis militāros apbalvojumus, kā arī ticies ar vietējām amatpersonām un apspriedis izpostītās infrastruktūras atjaunošanu nākotnē. Kā paziņojis apgabala administrācijas pārstāvis Oļegs Siņegubovs, pēc Krievijas apšaudēm ir cietuši vairāk nekā 2200 ēku. Zelenskis uzsvēris, ka atjaunošanai nepieciešamie līdzekļi jāmeklē arī vietējām varas iestādēm.
"Mums kā valstij ir jāatrod un jāpiešķir kredītlīnijas. Valstij ir jāsniedz garantijas, bet vietējām varas iestādēm ir jāmeklē dažādas Eiropas programmas dzīvojamo ēku celtniecībai. Ir gan valsts programmas, gan pilsētu programmas. Jebkurā gadījumā tā ir iespēja celt jaunas mājas un veidot jaunu seju," norādīja Zelenskis.
Vienlaikus Harkivas apgabala vadība atzīst, ka nav iespējams pilnībā apzināt nodarītos zaudējumus, uzsākt atmīnēšanu un kritiskās infrastruktūras atjaunošanu, jo daudziem reģioniem karadarbības dēļ joprojām ir grūtības piekļūt.
Šajā nedēļas nogalē visaktīvākās cīņas notiek Luhanskas apgabala Severodoneckas tuvumā un, kā norādījusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara, neviens neslēpj, ka situācija ir ļoti sarežģīta. Lai arī apstākļi esot ļoti dinamiski un mainīgi, pagaidām par pilnīgu pilsētas pārņemšanu runāt nevarot.
Turpinās starptautiskie centieni izbeigt karadarbību
Joprojām turpinās arī starptautiskie centieni izbeigt karadarbību. Tā, piemēram, Turcijas prezidents Rečeps Taijips Erdogans paziņojis, ka rīt viņam paredzētas telefonsarunas gan ar Krievijas, gan Ukrainas līderiem, kuri tiks aicināti izmantot visus diplomātiskos līdzekļus konflikta izbeigšanai.
Tikmēr Igaunijas parlamenta ārlietu komisijas vadītājs Marko Mihelsons asi kritizējis Vācijas kancleru Olafu Šolcu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par viņu sarunu ar Krievijas vadoni Putinu. Kā uzskata Mihelsons, šādi Vācijas un Francijas līderi bruģē ceļu jaunai Krievijas vardarbībai. Vienlaikus Vācijas vicekanclers un ekonomikas ministrs Roberts Hābeks noraidījis apsūdzības par to, ka Vācija pārāk lēni un neaktīvi palīdz Ukrainai. Pēc viņa vārdiem, ukraiņu karavīri tieši šobrīd tiek apmācīti vācu haubicu izmantošanā, kas drīzumā tiks nogādātas Ukrainā.
Izskanējušas ziņas par Krievijas maksātnespējas tuvošanos
Tikmēr izskanējušas ziņas par to, ka arvien drīzāk tuvojas Krievijas maksātnespēja. Proti, līdz 27. maija vakaram Krievijai bija jānorēķinās par savām kredītsaistībām, samaksājot 100 miljonus dolāru.
Pagaidām investoru kontos šī nauda gan neesot ienākusi un gadījumā, ja līdzekļi netiks saņemti 30 dienu laikā, tiks pasludināta Krievijas maksātnespēja.
Krievijas puse gan apgalvo, ka izmaksām paredzētie līdzekļi ir pārskaitīti.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
