Sadaļas Sadaļas

Zelenskis piedāvā Putinam tiešas sarunas par konfliktu Austrumukrainā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedāvājis savam Krievijas kolēģim Vladimiram Putinam tikties un pārrunāt saspīlējuma mazināšanu Austrumukrainā. Papildu spriedzi reģionā radījusi Krievijas armijas vienību izvietošana pie robežas.

Otrdien, 20.aprīļa, vakarā televīzijas uzrunā Zelenskis vērsās pie Putina, pauda gatavību spert nākamo soli un aicināja kaimiņvalsts vadītāju tikties jebkur Ukrainas Donbasā, kur notiek karš. Tomēr plašākus komentārus par iespējamām sarunām viņš nesniedza.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis

“Reiz Krievijas prezidents teica – ja cīņa ir neizbēgama, tad ir jāsit pirmajam. Bet, manuprāt, šodien ikvienam līderim ir jāsaprot, ka cīņa nevar būt neizbēgama, ja runa nav par vārtrūmi un huligāniem, bet gan par reālu karu un miljoniem cilvēku dzīvību. Mēs nebaidāmies, jo mums ir lieliska armija un lieliski aizstāvji. Mēs neiznīcinām citas zemes un tautas. Bet tas nenozīmē, ka mēs ļausim iznīcināt sevi. Putina kungs, esmu gatavs iet vēl tālāk un ierosinu jums tikties jebkurā punktā Ukrainas Donbasā,” paziņoja Zelenskis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Ukraina ir gatava aizstāvēties ar militāriem līdzekļiem. Ukrainas prezidents parakstījis likumu, kas ļauj iesaukt armijā rezervistus, neizsludinot mobilizāciju.

Zelenskis arī mudināja rietumvalstis sniegt papildu atbalstu, jo spriedze Krievijas karaspēka izvietošanas dēļ pieaug. Viņš pauda, ka Eiropai jāpalīdz Ukrainai ne tikai kā partnerim no tribīnēm, bet arī kā vienas komandas spēlētājam, cīnoties laukumā plecu pie pleca.

Šonedēļ sākās ārkārtējās sarunas starp Krieviju, tās atbalstīto separātistu un Ukrainas pārstāvjiem. Oficiālās Kijevas pārstāvis Oleksijs Arestovičs medijiem pavēstīja, ka esot panākts progress jautājumā par pērn noslēgtā pamiera atjaunošanu.

KONTEKSTS:

Pēdējo nedēļu laikā bažas par situāciju Austrumukrainā ir ievērojami pieaugušas. Marta beigās Ukraina ziņoja, ka Krievija koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas un Maskavas atbalstītie separātistu kaujinieki nemitīgi pārkāpj pērn panākto vienošanos par pamieru.

2014. gada pavasarī Ukrainas austrumu daļā sākās konflikts. Drīz pēc tam Krimas autonomo apgabalu Ukrainā anektēja Krievija. 2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas. Kopš tā laika abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt