Diena, kad Otrajā pasaules karā tika paziņots par nacistiskās Vācijas kapitulāciju, joprojām ir valsts svētki arī Ukrainā. Taču šogad situācija ir daudz sarežģītāka un, kā norāda vietējās amatpersonas, jēdziens “Uzvaras diena” skan pavisam citādāk.
"Mēs karojam par savu brīvību"
Kijivā, Maidana laukumā, jau septiņos no rīta izskanēja Ukrainas himna, kas šeit dzirdama katru rītu, pēc tam deviņos - klusuma minūte, ko iezīmē atgādinājuma signāls un sirdspukstiem līdzīga skaņa, kas aicina pieminēt Krievijas izraisītajā karā kritušos. Un neilgi pēc tam atkal bija dzirdamas gaisa trauksmes, kas atkal atgādināja, ka Ukrainā joprojām ir karš un turpinās uzlidojumi Ukrainas pilsētām.
Citādi Kijiva šo dienu aizvada mierīgi, bez jebkādām ārējām izpausmēm. Jūtams, ka cilvēki īpaši nepievērš uzmanību datumam un tam, kas notiek Krievijā, Sarkanajā laukumā un arī draudiem, ka varētu sākties vēl kas briesmīgāks. Jo ir bijis jau pietiekami briesmīgi.
Kijivā netika rīkoti nekādi svinīgi pasākumi vai militārās parādes.
To vietā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izplatījis īpašu video, kurā apsveicis iedzīvotājus ar uzvaru pār nacistisko Vāciju un aicinājis visus iebrucējus pārlasīt vēstures grāmatas. Zelenskis uzsvēris, ka neviens iebrucējs Ukrainu nav iespējis ieņemt un tā nenotiks arī šoreiz. Pēc prezidenta vārdiem, drīz Ukrainā būs divas Uzvaras dienas.
"Šodien mēs svinam uzvaras pār nacismu dienu. Un mēs nevienam neatdosim nevienu gabalu no savas vēstures. Mēs lepojamies ar saviem senčiem, kuri kopā ar citām tautām antihitleriskajā koalīcijā uzvarēja nacismu. Un mēs nevienam neļausim šo uzvaru anektēt, neļausim to piesavināties," teica Zelenskis.
"Mūsu ienaidnieks sapņoja, ka mēs atteiksimies svinēt 9. maiju un uzvaru pār nacismu. Lai dotu iespēju vārdam "denacifikācija". Miljoniem ukraiņu cīnījās pret nacismu un gāja cauri grūtam un garam ceļam," norāda Ukrainas prezidents.
“Kāds karo par cara tētiņu, fīreru, partiju vai vadoni, bet mēs – par Dzimteni. Mēs nekad neesam karojuši pret kādu. Mēs vienmēr karojam par sevi. Par savu brīvību. Par savu neatkarību,” uzsvēra Zelenskis.
“Mēs cīnāmies par brīvību mūsu bērniem, tātad noteikti uzvarēsim. Mēs nekad neaizmirsīsim, ko mūsu senči paveica Otrā pasaules kara laikā. Astoņi miljoni ukraiņu zaudēja dzīvību, katrs piektais ukrainis neatgriezās mājās. Kopumā šis karš prasīja vismaz 50 miljonu cilvēku dzīvību,” teica Zelenskis.
"Uzvarējām toreiz un uzvarēsim arī tagad"
“Mēs nekad nesakām “varam atkārtot!”. Jo gribēt atkārtot 2194 kara dienas var gribēt tikai neprātis, kurš šodien jau atkārto briesmīgos hitleriskā režīma noziegumus, atdarina nacistu filozofiju, kopē visu, ko darīja viņi. Viņš ir nolemts neveiksmei,” uzsver Zelenskis.
“Pavisam drīz Ukrainā būs divas Uzvaras dienas. Bet kādam vairs nebūs nevienas. Mēs uzvarējām toreiz un uzvarēsim arī tagad. Hreščatikā mēs redzēsim parādi – Ukrainas uzvaras parādi!”
Savā uzrunā Zelenskis apliecinājis, ka nepieļaus, lai uzvaru Otrajā pasaules karā monopolizētu kāda viena tauta vai valsts. Pavisam nesen Ukrainas parlamentā ir iesniegts attiecīgs likumprojekts.
Dokumentā paskaidrots, ka valstiskā līmenī ir nepieciešams atzīt arī ukraiņu tautas ieguldījumu antihitleriskās koalīcijas uzvarā pār nacistisko Vāciju. Tāpat ir nepieciešams sniegt politisku izvērtējumu tam, kā Krievija sistemātiski cenšas manipulēt un izkropļot vēsturi, mazinot citu kara dalībnieku sniegto ieguldījumu.
Ja runājam par Ukrainas iedzīvotāju attieksmi pret šiem svētkiem, tad pašlaik Ukrainā kā Uzvaras diena 9. maijs ir vairs tikai aptuveni 15% iedzīvotāju, bet 80% tā ir piemiņas diena.
Baltkrievijā rīko svinības
Tikmēr kaimiņvalstī Baltkrievijā, kas faktiski arī ir uzskatāma par iesaistītu Ukrainas karā, Uzvaras dienas svinības joprojām ir nozīmīgākie svētki. Šo dienu par tādiem uzskata vairāk nekā 70 % Baltkrievijas iedzīvotāju. Uzvaras svētkos valsts iedzīvotājus jau ir apsveicis valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko.
Viņš norādījis, ka ir jāatceras gan tie, kuri cīnījās frontē, gan tie, kuri cīnījās ar okupāciju aizmugurējās līnijās, gan arī visi vardarbības upuri. Lukašenko arī vērsies pie rietumvalstu iedzīvotājiem un politiķiem, aicinot neaizmirst, ka Otrajā pasaules karā esot uzvarējis tieši padomju karavīrs.
Laikā, kad citās valstīs ar iejūtību pret ukraiņu kara bēgļiem tiek aicināts nerīkot uguņošanu, Minskā šodien ir plānots aptuveni 60 000 eiro vērts salūts un aptuveni tikpat lielu summu ir paredzēts tērēt arī Uzvaras dienas koncertam.
