Ukrainas prezidenta Zelenska visas runas citu valstu parlamentāriešiem ir rūpīgi pārdomātas, vēršoties pie tieši tai valstij vēsturiski svarīgiem brīžiem. Britiem viņš citēja Čērčilu, amerikāņiem atgādināja par 11. septembri, vāciešiem – Berlīnes mūri, sakot, ka Vācijas ciešās ekonomiskās attiecības ar Krieviju ielikušas pamatu jaunam mūrim Eiropā.
“Kad mēs jums teicām, ka “Nord Stream” ir ierocis un sagatavošanās lielam karam, mēs dzirdējām atbildi, ka tā ir tikai ekonomika. Ekonomika. Ekonomika. Bet tas bija cements jaunai sienai,” sacīja Ukrainas prezidents.
Zelenskis savā runā ļoti kritiski izteicās par Vāciju – par tās kavēšanos ar ieroču piegādēm, kas notika tikai pēc Krievijas iebrukuma, par savu ekonomisko interešu likšanu pirmajā vietā, par pretošanos uzņemt Ukrainu NATO un Eiropas Savienībā.
Viņš atkārtoti norādīja uz Vācijas vēsturisko atbildību, sakot, ka Vācija kopā ar NATO sabiedrotajām valstīm nav darījusi pietiekami daudz, lai novērstu Krievijas iebrukumu, un Ukraina ir izolēta "ar mūri" un nodota Krievijai. Viņš aicināja kancleru Olafu Šolcu "nojaukt sienu" un atbalstīt Ukrainu.
“Bijušais aktieris, ASV prezidents Ronalds Reigans reiz Berlīnē teica: Nojauciet šo sienu. Un es gribu jums to pašu pateikt tagad. Kancler Šolc, nojauciet šo sienu! Parādiet tādu Vācijas līderību, ko esat pelnījuši un ar ko leposies jūsu pēcnācēji,” pauda Zelenskis.
Ukrainas prezidenta aicinājums Vācijai atteikties no Krievijas gāzes nav viegli izpildāms. Tagad, kad Vācijas jaunajā valdībā Ekonomikas ministrija ir Zaļās partijas pārziņā, kas ir iebildusi “Nord Stream 2” būvniecībai, šis ir reālāk nekā iepriekš. Šobrīd Vācijas ekonomikas ministrs cenšas diversificēt gāzes piegādes – tikko panākta vienošanās ar Norvēģiju un notiek sarunas ar Kataru.
Tikmēr atklājies, ka Eiropas valstis uz Krieviju eksportējušas ieročus pēc 2014. gada embargo, kas noteikts pēc Krimas aneksijas, un tas noticis vismaz līdz 2020. gadam. “Investigate Europe” analizētie publiskie dati liecina, ka desmit dalībvalstis eksportēja militāro aprīkojumu 346 miljonu eiro vērtībā. Vācijas eksports ir trešā daļa no visa Eiropas ieroču eksporta uz Krieviju – tajā bijuši kuģi-ledlauži, šautenes un “speciālās aizsardzības” transportlīdzekļi. Daži no šiem ieročiem tagad varētu tikt izmantoti pret Ukrainu, norādīja pētnieki.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
