"Krievijai jābūt pilnībā izolētai un sodītai. Sodītai gan politiski, gan ar sankcijām," teica Zelenskis.
Viņš atzina, ka vairs nav jēgas iesaistīties jebkādās sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, jo skaidrs, ka Kremlis nepilda savus solījumus.
"Jāatzīst acīmredzamais: ar šo Krievijas vadītāju, kuram nav nākotnes, nav iespējams nekāds dialogs. Viņš pats ir noraidījis dialogu, lai gan mēs gadiem ilgi esam centušies vienoties par mieru. Viņš runā ultimātu valodā; terors – tā ir viņa attieksme pret pasauli un citiem cilvēkiem," teica Zelenskis.
Krievijas raķetes iedragā Ļvivas infrastruktūru
Pēc pirmdien notikušajiem masveida raķešu triecieniem no Krievijas puses Ukraina otrdien saskārusies ar nepatīkamu realitāti. Daudzās pilsētās un ciematos ir traucēta elektroapgāde, un tikai dienas otrajā pusē tā daudzviet tika atjaunota.
Jauni sprādzieni bijuši Polijas robežai tuvajā Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā. Raķetes trāpījušas Ļvivas kritiskajai infrastruktūrai, puse pilsētas palikusi bez elektrības. Jau pirmdien triecienu dēļ Ļvivā uz laiku bija apturēta elektrības un ūdens padeve.
Sprādzieni bijuši dzirdami arī Odesas un Hmeļņickas apgabalos, vismaz 20 raķetes izšautas uz prezidenta Zelenska dzimto Krivijrihu.
Iedzīvotāji aicināti vakara stundās ierobežot elektrības patēriņu, lai palīdzētu stabilizēt energoapgādes sistēmu.
Ukraina prasa pretgaisa aizsardzības iekārtas
Reaģējot uz uzbrukumiem Ukrainas infrastruktūrai, Zelenskis ir aicinājis G7 valstu līderus ieviest sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari.
Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai pretgaisa aizsardzības iekārtas, jo tas palīdzētu neitralizēt Krievijas radītos draudus.
"Sākot ar vakardienu, ienaidnieks ir izmantojis vairāk nekā 100 spārnotās raķetes un desmitiem dažādu bezpilota lidaparātu, tostarp Irānas "Shahed" dronus. Un ik pēc desmit minūtēm es saņemu ziņojumu par to, ka ienaidnieks izmanto Irānas dronus," uzrunā G7 līderiem teica Zelenskis.
"Pateicos par visu jau sniegto palīdzību. Tā ir liela, nozīmīga. Taču Krievijas līderim, kurš šobrīd atrodas savas valdīšanas beigu posmā, vēl ir vietas tālākai eskalācijai. Šī viņa iespēja apdraud mūs visus.
Dārgie draugi! Es jūs lūdzu jūs stiprināt vispārējos centienus finansiāli palīdzēt Ukrainai gaisa vairoga izveidē. Miljoniem cilvēku būs pateicīgi G7 par šādu palīdzību."
Vācijas mediji ziņo, ka Ukraina otrdien saņēmusi pirmo no četrām "IRIS–T" pretgaisa aizsardzības sistēmām, ko Vācija apņēmusies piegādāt Ukrainai.
"IRIS–T" ir īpaši moderna pretgaisa aizsardzības sistēma, ko iespējams izmantot gan pretinieka lidaparātu, gan raķešu notriekšanai. Tā var pamanīt mērķi līdz pat 250 km attālumā un ir aprīkota ar raķetēm, kas var iznīcināt mērķi līdz pat 40 km attālumā.
Paredzams, ka G7 līderi stingri brīdinās Baltkrievijas vadoni Aleksandru Lukašenko, kurš nesen izteicies par spēku grupēšanos ar krieviem, stāvēt malā un neiejaukties.
Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina nav plānojusi un neplāno uzsākt nekādu karadarbību pret kaimiņvalsti Baltkrieviju, lai arī pēdējā laikā izskan arvien pamatotākas bažas par iespējamo Baltkrievijas drīzu iesaistīšanos karā.
Otrdien saņemtas ziņas, ka Baltkrievijā jau ir ievesti vairāk nekā 30 irāņu droni pašnāvnieki "Shahed", ko Krievija plāno izmantot uzbrukumiem pret Ukrainu. Zelenskis vēsta, ka Krievija pasūtījusi Irānai līdz pat 2400 šādu dronu.
Krievija palikusi bez draugiem
Ukrainas izlūkdienesti ziņo, ka Baltkrievija sniedz Krievijas spēkiem materiāli tehnisko atbalstu un munīciju no savām noliktavām. Vairākus vilcienu sastāvus ar bruņojumu paredzēts nogādāt Rostovas apgabalā Krievijā, bet viens šāds sastāvs jau nogādāts Krimā.
Šāda bruņojuma pārvietošana varētu būt saistīta ar ziņām par to, ka Krievijai sāk beigties munīcijas krājumi pilnvērtīgu uzbrukumu turpināšanai. Uz to norāda arī britu specdienesta GCHQ, kas nodarbojas ar radioelektronisko izlūkošanu, pārstāvis Džeremijs Flemings.
"Mēs uzskatām, ka Krievijai sāk trūkt munīcijas. Tai pilnīgi noteikti sāk trūkt arī draugu. Un izsludinātās mobilizācijas dēļ mēs redzam, ka tai sāk trūkt arī karavīru.
Tāpēc, manuprāt atbilde ir diezgan skaidra – Krievija un tās komandieri ir satraukušies par viņu militārās mašinērijas stāvokli. Es šo situāciju sauktu par izmisumu. Un mēs šādu izmisumu redzam dažādos līmeņos – gan Krievijas sabiedrībā, gan pašā Krievijas militārajā mašinērijā."
Baltkrievija noliedz gatavošanos karam
Šajās dienās Baltkrievijā ir izsludinātas pārbaudes bruņotajos spēkos. Kā norāda izdevums "Belorusskij Gajun", Eļskas pilsētā aptuveni 20 kilometru attālumā no Ukrainas robežas tuvāko dienu laikā ieradīsies militārās tehnikas kolonna. Arī šo tehniku esot paredzēts izmantot mācībās.
Par spīti šiem novērojumiem Baltkrievijas vadība apgalvo, ka negrasās karot ar Ukrainu un notiekošais ir tikai sagatavošanās aizsardzībai no iespējamām kaimiņu provokācijām.
"Neprovocējiet mūs. Mēs ar jums karot negrasāmies. Ne ar lietuviešiem, ne poļiem, ne vēl jo vairāk ar ukraiņiem mēs karot negribam. Ja arī jūs negribat un nespersiet nepareizus soļus, kara nebūs," apgalvo Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins.
"Mūsu plāni ir saistīti ar aizsardzību gadījumam, ja uzbruks mums. Kā ir teicis bruņoto spēku virspavēlnieks, ja tiks uzbrukts kaut vienam metram Baltkrievijas zemes, atbilde būs nekavējoša un stingra."
KONTEKSTS:
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.
Krievijas uzbrukums tiek vērtēts kā Kremļa atriebība par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Kerčas tilta, kas okupēto Krimas pussalu savieno ar Krievijas teritoriju.
