Kā apgalvo Ukrainas spēki, kārtējo reizi dienas laikā bojā gājušo krievu iebrucēju skaits pietuvojies pieciem simtiem, bet kopējais kritušo skaits Krievijas spēku pusē jau pietuvojies 88,5 tūkstošiem.
Kā prognozē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, līdz gada beigām Krievija Ukrainā būs zaudējusi vismaz 100 tūkstoš karavīru, neskaitot algotņus. Par spīti šiem lielajiem zaudējumiem Zelenskis atzina, ka situācija frontē ir ļoti smaga. Notiek okupācijas spēku centieni uzbrukt Doneckas apgabalam, nostiprināties Luhanskas apgabalā, kā arī turpināt virzību Harkivas un Hersonas apgabalos.
Taču Zelenskis paudis pārliecību, ka Ukrainai izdosies šos uzbrukumus noturēt.
Visticamāk, ka uzbrukumu noturēšanā palīdzēs arī NATO valstis, kuru ārlietu ministri vakar kopīgajā paziņojumā pēc tikšanās Bukarestē solīja turpināt sniegt Ukrainai politisko un praktisko atbalstu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Ministru paziņojumā arī kārtējo reizi uzsvērts, ka Krievija nes pilnīgu atbildību par šo karu, kā arī par rupjiem ANO statūtu un starptautisko tiesību pārkāpumiem. Vienlaikus paziņojumā nosodīta arī Baltkrievija, kas aktīvi palīdz Krievijai šī kara turpināšanā.
Ukrainas infrastruktūra
Pašlaik viens no galvenajiem izaicinājumiem Ukrainai ir bojātās energoinfrastruktūras atjaunošana. Šie darbi notiek veiksmīgi, jo atbrīvotajā Hersonā elektropiegāde atjaunota jau pusei pilsētas, citur energosistēmas darbību ir izdevies stabilizēt un nostiprināt.
Vienlaikus izskan brīdinājumi, ka uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai var palielināties. Kā paziņojis Ukrainas gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ignats, Saratovas apgabalā Krievijā vienā no lidlaukiem ir palielinājies kaujas lidmašīnu skaits. Ar šādiem stratēģiskajiem bumbvedējiem var palaist spārnotās raķetes, kuru skaits gan tiekot rūpīgi uzskaitīts.
Krievija maina taktiku
Krievijas spēku kaujasspējas uz zemes pēdējā laikā izraisa arvien vairāk jautājumu un diskusiju. Šonedēļ ziņots, ka pēc ukraiņu amatpersonu un militārpersonu domām Krievija arvien biežāk atsakās no bataljonu taktisko grupu izmantošanas. Kā prognozē analītiķi no ASV Kara izpētes institūta, tagad krievu spēkiem ir jāpakļaujas uz slikti sagatavotiem, slikti apgādātiem un vāji organizētiem pagaidu formējumiem, kuros ir zema morāle un disciplīna.
Analītiķi uzskata, ka veids, kādā Krievijas spēki ir izveidojuši šīs jaunās struktūras, atsakoties no tradicionālajiem bataljoniem, pulkiem un brigādēm, visticamāk, veicinājis to, ka atgriezties pie bataljona taktiskajām grupām vairs neizdosies.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
