Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies, ka uzvara būs ļoti sarežģīta, asiņaina un tā noteikti būs kaujā. Tomēr noslēgums pavisam noteikti būs diplomātijā. Zelenskis pauda pārliecību, ka ir dažas lietas, kuras nevarot noslēgt savādāk, kā vien pie sarunu galda.
Ukrainas prezidents arī ierosinājis partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.
“Protams, Krievijas valsts pati neatzīs, ka tā ir agresore. Taču tās atzīšana pat nav nepieciešama. Mēs aicinām mūsu partnervalstis juridiski atzīt, ka Krievijai ir jāuzņemas finansiāla atbildība par tās pastrādātajiem noziegumiem. Tas ir svarīgi ne tikai šī Krievijas īstenotā kara kontekstā, bet arī jebkuras citas agresīvas darbības kontekstā, neatkarīgi no tā, vai tā ir Krievija vai kāds cits potenciāls agresors.
Ļaunumam vajag saņemt atbildi un zināt, ka tas tiks sodīts,” sacīja Zelenskis.
Viņš arī atzīmēja, ka varas iestādes tuvākajā laikā strādās pie tā, lai panāktu kompensāciju par visiem zaudējumiem, kurus Krievija nodarījusi Ukrainai ar savu agresiju. Maija sākumā Ukraina jau bija zaudējusi apmēram 88 miljardus dolāru Krievijas iebrukuma nodarīto infrastruktūras postījumu dēļ.
Apšaudes turpinās visā saskares līnijā. Situācija Ukrainas austrumos joprojām ir saspringta, Krievijai visus savus spēkus novirzot šajā virzienā. To sacījis Luhanskas apgabala valsts pārvaldes vadītājs Serhijs Haidajs. Šobrīd līdz 10% Luhanskas apgabala paliek Ukrainas kontrolē. Kurā apgabala vietā situācija ir visgrūtākā, pateikt nevarot, jo tiek apšaudīta visa apgabala teritorija, iztecies Haidajs.
Pēc viņa teiktā, Krievijas armijas vienības tagad iznīcina Severodonecku tāpat kā iepriekš Mariupoli. Kaujas turpinās Severodoneckas nomalē.
Savukārt analītiķi no ASV Kara studiju institūta norādījuši, ka Krievijas karaspēks Ukrainas dienvidos nostiprinās ierakumos un gatavojas ilgām kaujām.
Krievija apgalvo, ka
ar tāla darbības rādiusa raķetēm Ukrainas ziemeļrietumos iznīcinājusi lielu Rietumu piegādāto ieroču kravu,
kas bijusi domāta nogādāšanai kaujās Doneckas apgabalā.
Krievija sestdien noteikusi sankcijas 963 amerikāņiem, arī ASV prezidentam Džo Baidenam, un 26 kanādiešiem.
Bet joprojām nav skaidrības par to, kas patiesībā notiek „Azovstaļ” rūpnīcā Mariupolē. Krievija apgalvo, ka rūpnīcu atstājuši visi Ukrainas karavīri, tomēr Ukrainas puse nav šo informāciju apstiprinājusi. Bet Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Deņisova paziņojusi, ka
Krievija uz savu teritoriju deportējusi vairāk nekā 1,3 miljonus ukraiņu.
Savukārt Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa norādījusi, ka Rietumu sabiedrotie pēta iespēju ilgtermiņa militārajam atbalstam Ukrainai, kas varētu ietvert atbalstu arī Moldovai.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.