Turpinoties karadarbībai Ukrainas dienvidos, Ukrainas armija pēdējā diennaktī tur iznīcinājusi 14 iebrucējus, ienaidnieka dronu kontroles posteni un trīs munīcijas noliktavas. Valsts teritorijā kopumā Ukrainas aviācija veica 18 triecienus Krievijas iebrucējiem, tai skaitā ienaidnieka pretgaisa aizsardzības sistēmu pozīcijām.
Krievija sūta nāvē savus karavīrus
Savukārt par situāciju Ukrainas austrumu frontē tiek ziņots, ka Oskilas upes kreisajā krāstā Harkivas apgabalā turpinās sekmīga Ukrainas armijas ofensīva.
Ukrainas armijas pārstāvis Serhijs Čerevatijs norādījis, ka krievu okupantiem Doneckas apgabala Bahmuta ir īsta "nāves fabrika".
Katru dienu ienaidnieks sūta vairākus uzbrucēju viļņus un katru dienu bojā iet līdz 100 ienaidnieka karavīriem un tikpat daudz tiek ievainoti.
Avdijivkas virzienā zaudējumu apmēri esot aptuveni tādi paši, un arī Luhanskas virzienā iebrucēji pastāvīgi cieš lielus zaudējumus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka Doneckas apgabalā notiek ļoti smagi ienaidnieka uzbrukumi.
"Ļoti nikni Krievijas uzbrukumi Doneckas apgabalā turpinās. Ienaidnieks tur cieš nopietnus zaudējumus, taču, neskatoties uz visu, neskatoties uz jebkādiem zaudējumiem, viņš turpina dzīt nāvē savus mobilizētos karavīrus un algotņus.
Es pateicos visiem mūsu karotājiem, kuri iztur šo briesmīgo spiedienu, kuri paliek nelokāmi un varonīgi aizstāv mūsu pozīcijas."
Arī Doneckas apgabalā kaujās iesaistītie Krievijas jūras kājnieki sūdzējušies par savu vadību, vēstulē augstākstāvošajiem vēršot uzmanību uz simtiem mirušo un ievainoto četru dienu laikā nesaprotamā ofensīvā vienā no ciemiem Doneckas apgabalā.
Maskava cenšas sarunāt raķešu piegādi no Irānas
Ukrainas armija diennakts laikā atvairījusi iebrucēju uzbrukumus astoņu apdzīvotu vietu apkārtnē. Tikmēr Krievija diennakts laikā Ukrainā devusi četrus raķešu un vairāk nekā 20 aviācijas triecienus.
Kā savā ikvakara uzrunā norādījis Zelenskis, Krievija šobrīd uzkrāj spēkus jaunam masveida triecienam Ukrainas pilsētām. Un šim nolūkam Krievija esot pasūtījusi ballistiskās raķetes Irānai.
"Mēs arī saprotam, ka teroristu valsts koncentrē spēkus un līdzekļus, lai iespējami atkārtotu masveida uzbrukumus mūsu infrastruktūrai. Pirmkārt, enerģijas infrastruktūrai. Jo īpaši šim nolūkam Krievijai ir vajadzīgas Irānas raķetes. Mēs gatavojamies atbildēt."
Telekanāls CNN ziņo, ka Krievija apmaiņā pret raķetēm piekritusi Irānai pārdot kodolmateriālus kodoldegvielas ražošanai.
Zelenskis atzīmēja, ka ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu apspriedis Irānas atbildību Kremļa agresijā.
Ukrainas prezidents uzskata, ka Irānas režīms ir jāsoda, un ukrainas politiķi šo jautājumu aktualizēs ne tikai Ukrainas tradicionālo partneru līmenī.
Kijivas iedzīvotājus aicina parūpēties par rezerves plānu
Situācija ar enegoapgādi vissarežģītākā ir galvaspilsētā Kijivā, kur arī pirmdien uz laiku tiks atslēgta elektroenerģija. Varasiestādes norāda, ka Krievijas uzbrukumu dēļ scenāriji ar energoapgādes pārtraukumiem var būt dažādi.
Viens no scenārijiem arī paredz, ka jāveic masveida Kijivas iedzīvotāju evakuācija, tomēr tagad tas netiekot apspriests.
Kijivas mērs Vitālijs Kļičko aicinājis cilvēkus jau laikus padomāt, kurp doties, ja pilsētā uz ilgāku laiku pazūd siltums, ūdens un elektrība.
"Es vēršos pie cilvēkiem ar lūgumu padomāt, lai pašā sliktākajā scenārijā, kad Kijivā nav elektrības un ūdens, ja jums piepilsētā ir paziņas vai radinieki, kur ir ūdens un siltums, sarunājiet, vai varat pie viņiem palikt uz kādu laiku, ja tas būs nepieciešams."
Situācija Kijivā tiek raksturota kā sarežģīta, bet kontrolējama. Enerģijas pilnīgs pārtraukums pilsētā, kura dēļ avārijas darbi varētu ilgt vairākas dienas, ir viens no sliktākajiem scenārijiem, kas var notikt, ja Krievija turpina veikt triecienus ne tikai Kijivā, bet arī citur.
Krievijas kodolieroču pielietošana ir maz ticama
ASV analītiķi no domnīcas "Kara studiju institūts" secina, ka Krievija var turpināt draudēt ar kodoltriecienu, lai mēģinātu ar Rietumu sabiedroto starpniecību ietekmēt Ukrainu, taču tas nedošot rezultātu.
Pēc analītiķu domām, esot maz ticams, ka Krievija varētu izmantot kodolieročus Ukrainā. Vienlaikus tiek atzīmēts, ka Maskava jau veic pasākumus, lai deeskalētu savu kodolretoriku.
Izdevums "The Wall Street Journal" vēsta, ka ASV prezidenta padomnieks Džeiks Salivans pēdējo mēnešu laikā ir veicis konfidenciālas sarunas ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina augstākajiem palīgiem.
Viņš mēģinājis brīdināt Maskavu pret kodolieroču vai citu masu iznīcināšanas ieroču izmantošanu, raksta izdevums, atsaucoties uz avotiem.
Piemēram, Salivans sazinājies ar Putina ārpolitikas padomnieku Juriju Ušakovu un runājis arī ar savu tiešo kolēģi Krievijas valdībā Nikolaju Patruševu.
Tiek atzīmēts, ka Salivans sazinājies ar Krievijas pusi, lai mazinātu eskalācijas risku un saglabātu atvērtus sakaru kanālus, nevis apspriestu kara noregulējumu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
