Tas ir īsts artilērijas duelis – tā situāciju Luhanskas apgabala pilsētā Severodoneckā nodēvējis tās mērs Oleksandrs Strjuks. Vienlaikus viņš norāda, ka Ukrainas armija to negatavojas pamest un ka nav citu variantu, kā ienaidnieku atsist.

Mērs secina, ka Krievijas pusei ir pārsvars dzīvā spēka ziņā, un tā bez žēlastības sūta jaunus un jaunus karavīrus. Postījumus Severodoneckā jau varot salīdzināt ar Mariupoli. Zelenskis nosaucis Severodonecku un Lisičansku par mirušām pilsētām.

“Mūsu varoņi neatdod savas pozīcijas Svereodoneckā. Pilsētā turpinās sīvas ielu kaujas. Lisičanska, Slovjanska, Bahmuta, Svjatohirja, Avdijivka, Kurahove un citi Krievijas triecienu virzieni šodien ir karstākie konfrontācijas punkti,” teica Zelenskis.

“Mēs darām visu aizsardzības labā arī Zaporižjas un Mikolajavas virzienā.”

Ukrainā saglabājas arī uzbrukuma draudi no Baltkrievijas puses. Armijas ģenerālštāba rīcībā esošā informācija liecina, ka Baltkrievija plāno divkārt palielināt karavīru skaitu savā armijā.

“Dienvidu operatīvās pavēlniecības izveides ietvaros plānots palielināt Baltkrievijas bruņoto spēku skaitu līdz 80 000 cilvēku. Ir plānots apgādāt militārās vienības ar ekipējumu, ieročiem un munīciju, kas atrodas krājumos noliktavā,” vēsta Ukrainas armijas Ģenerālštābs.

Zelenskis komentējis to, ka patlaban vairāki politiskie spēki, kuri atbalsta Ukrainu, spiež, lai tiktu veiktas sarunas ar Krieviju. Bet, viņaprāt, šāds spiediens uz Ukrainu tiek izdarīts tādēļ, lai šie spēki panāktu savus politiskos un finanšu mērķus. Taču Zelenskis norādīja, ka Ukrainas plānos nav nekādas sarunas un ka Ukrainai ir savi mērķi.

Viņš arī atzina, ka visos aug nogurums un visi vēlas rezultātu, bet visvairāk to vēlas pati Ukraina.

Zelenskis intervijā izdevumam “The Financial Times” sacīja, ka Ukrainas interesēs nav konflikta iesaldēšana, tāpēc esot jādara viss, lai atbrīvotu Krievijas okupētās teritorijas.

Viņš atzīst, ka tas nebūs iespējams bez turpmāka rietumvalstu militārā un arī politiskā atbalsta.

Zelenskis arī esot gatavs iesaistīties miera sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Taču tām esot jānotiek aci pret aci, jo Krievijas pusē neesot neviens cits, ar ko apspriest kara izbeigšanu.

Viņaprāt, Rietumi varot paskubināt Putinu sēsties pie sarunu galda, piegādājot Ukrainai jaudīgākus ieročus un pastiprinot sankcijas pret Krieviju.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.