Tikmēr rietumvalstu amatpersonas Briselē trešdien meklēs veidus, kā palielināt un paātrināt ieroču piegādes Ukrainai.
Zelenskis: Virzīsimies soli pa solim
Ukrainas armijas ģenerālštābs vēsta, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā. Situācija gan joprojām sarežģīta, Krievijai turpinot nemitīgi apšaudīt Ukrainas spēku pozīcijas un civilo infrastruktūru Severodoneckā un apkārtnes pilsētas, tostarp Lisičansku.
Pieaug ievainoto civiliedzīvotāju skaits. Ukrainas spēki uzbrukumus atvaira no trīs pusēm. Piegādes un evakuācija no Severodoneckas, kurā vairāk nekā 70% teritorijas tagad kontrolē Krievijas armija, nav iespējama.
"Diemžēl zaudējumi ir sāpīgi. Bet mums ir jāturas. Tā ir mūsu valsts. Ir ļoti svarīgi noturēties Donbasā.
Jo lielākus zaudējumus ienaidnieks tur cietīs, jo mazāk spēka viņam būs, lai turpinātu agresiju. Tāpēc Donbasa virziens ir galvenais, lai noteiktu, kurš dominēs nākamajās nedēļās," uzsver Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Sāpīgi zaudējumi mums ir arī Harkivas apgabalā, kur Krievijas armija cenšas nostiprināt savas pozīcijas. Cīņas par šo virzienu turpinās, un mums joprojām ir smagi jācīnās par pilnīgu Harkivas un reģiona drošību.
Turpinām izdarīt spiedienu uz okupantiem dienvidos. Galvenais mērķis ir Hersonas atbrīvošana, un mēs virzīsimies uz to soli pa solim."
Ukrainas sabiedrotie Briselē lems par ieroču piegādēm
Krievija paziņojusi, ka trešdien Severodoneckā organizēšot humāno koridoru "Azot" ķīmiskajā rūpnīcā esošo cilvēku evakuācijai uz Krievijas kontrolētajām teritorijām. Tiek lēsts, ka rūpnīcā, ko Krievija vairākkārt apšaudījusi, patvērušies vairāk nekā 500 civiliedzīvotāju.
Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maljara sacījusi, ka Ukraina līdz šim ir saņēmusi tikai 10% no Rietumiem pieprasītā ieroču daudzuma, kas tai nepieciešams, lai varētu atsist Krievijas uzbrukumu.
Viņa uzsvērusi, ka neatkarīgi no tā, cik lielus pūliņus Ukraina pieliek, neatkarīgi no tā, cik profesionāla ir Ukrainas armija, bez Rietumu partneru palīdzības Ukraina nespēs uzvarēt šajā karā.
Lai koordinētu tālāku rietumvalstu atbalstu, tostarp smagā bruņojuma piegādi, trešdien Briselē tiksies aptuveni 50 valstu amatpersonas. Notiks gan NATO aizsardzības ministru sanāksme, gan Briselē sanāks kontaktgrupa Ukrainas aizsardzības jautājumos. Kā otrdien izteicās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, rietumvalstīm ir jāsūta vairāk smago ieroču Ukrainai.
Stoltenbergs uzsvēra, ka valstīm ir jābūt gatavām kara ilgam turpinājumam un jābūt gataviem sniegt palīdzību ilgu laiku, un tas tiks apspriests Briselē.
Ukrainai nepieciešams lielāks atbalsts
Tikmēr Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis izteica nožēlu par to, ka Rietumi nedara pietiekami daudz, lai atbalstītu Polijas kaimiņvalsti Ukrainu.
"Mēs nedarām pietiekami daudz. Mēs neesam darījuši pietiekami daudz, lai aizstāvētu Ukrainu, atbalstītu ukraiņu tautu, aizstāvētu tās brīvību un suverenitāti.
Un tāpēc es jūs aicinu, lūdzu, dariet daudz vairāk, lai nogādātu Ukrainā ieročus, artilēriju. Viņiem tas ir vajadzīgs, lai aizstāvētu savu valsti, lai aizstāvētu savu teritoriālo integritāti un suverenitāti."
ASV prezidents Džo Baidens paziņojis, ka ASV kopā ar sabiedrotajiem Eiropā veicina labības eksportu no Ukrainas pa dzelzceļu un plāno šim nolūkam būvēt graudu glabātavas Polijā pie Ukrainas robežas. Viņš piebilda, ka, viņaprāt, labību nevar eksportēt pa Melno jūru, jo tā tiktu iznīcināta.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
