Zelenskis ielūdzis Baidenu tuvākajā laikā apmeklēt Ukrainu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ielūdzis ASV prezidentu Džo Baidenu apmeklēt Kijevu, lai nosūtītu signālu Krievijai, kas pie robežām ar Ukrainu ir savilkusi savu karaspēku.

ASV administrācija prognozē, ka jauna Krievijas militārā ofensīva pret Ukrainu varētu sākties visdrīzākajā laikā. Kijevā tikmēr pirmdien ieradīsies Vācijas kanclers Olafs Šolcs, lai apliecinātu atbalstu Ukrainai.

Zelenskis ielūdzis Baidenu tuvākajā laikā apmeklēt Ukrainu
00:00 / 03:13
Lejuplādēt

Baidena vizīte būtu spēcīgs signāls Krievijai

Svētdien vakarā notika Ukrainas prezidenta Zelenska un ASV prezidenta Baidena telefonsaruna.

Tās laikā Baidens atkārtoti uzsvēra ASV apņemšanos iestāties par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību, kā arī apsolīja ātru un izlēmīgu atbildi uz jebkādu turpmāku Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Abi prezidenti esot vienisprātis, ka ir būtiski turpināt diplomātiskos centienus un atturēšanas politiku, lai panāktu, ka Krievijas atvelk savu karaspēku no robežas ar Ukrainu, paziņojis Baltais nams.

Ukrainas prezidenta administrācija informējusi, ka Zelenskis sarunā ar Baidenu pateicās par ASV un citu partnervalstu sniegto atbalstu Ukrainai un ielūdza Baidenu tuvākajās dienās apmeklēt Kijevu. Ukrainas prezidents esot pārliecināts, ka Baidena vizīte kalpotu par spēcīgu signālu Krievijai un veicinātu spriedzes deeskalāciju.

Krievija negrasās izskaidrot savas darbības

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba ir pieprasījis tuvākajās dienās sarīkot tikšanos ar Krieviju un pārējām Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstīm, lai apspriestu Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām.

Ministrs sacīja, ka Maskava neatbildēja uz Kijevas prasību sniegt paskaidrojumus par savām militārajām aktivitātēm pie Ukrainas robežām un okupētajā Krimas pussalā saskaņā ar EDSO dalībvalstu parakstīto Vīnes dokumentu.

57 valstu 2011. gadā noslēgtā vienošanās paredz konsultāciju un sadarbības mehānismu saistībā ar neparastām militārām aktivitātēm.

Kuļeba norādīja, ka Krievijai ir jāpilda savas saistības, lai mazinātu spriedzi un stiprinātu dokumenta parakstītājvalstu drošību.

Krievija ir atbildējusi, ka tai nav pieņemamas Ukrainas prasība sniegt detalizētus skaidrojumus par savām militārajām aktivitātēm Ukrainas robežu tuvumā un Krimā. Krievija arī apgalvo, ka tā savā teritorijā neveic nekādas neparastas militāras aktivitātes.

Armija gaida Putina pavēli

Rietumvalstu izlūkdienesti apgalvo, ka Ukrainas robežu tuvumā ir savilkti vairāk nekā 100 tūkstoši Krievijas karavīru.

ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans svētdien atkārtoti paziņoja, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai varētu sākties kuru katru dienu.

“Pēdējos desmit dienu laikā mēs esam novērojuši strauju Krievijas bruņoto spēku klātbūtnes pieaugumu Ukrainas robežu tuvumā un to izvietošanu tādā veidā, ka tie var uzsākt karadarbību jebkurā brīdī. Viņi to varētu darīt šajā nedēļā, bet, protams, viņi joprojām gaida pavēli no Putina. Tāpēc mēs nevaram prognozēt precīzu datumu vai laiku, kad viņi to darīs.

Mēs arī ļoti uzmanīgi vērojam iespējamas provokācijas, kas varētu kalpot par ieganstu Krievijas uzbrukumam. Krievijas izlūkdienesti varētu īstenot uzbrukumu Maskavas atbalstītajiem spēkiem vai Krievijas pilsoņiem Austrumukrainā, un tad vainot Ukrainu,” Salivans sacīja intervijā televīzijas kanālam “CBS News”.

Salivans piebilda, ka ASV joprojām esot gatava turpināt diplomātiskos centienus, lai nepieļautu Krievijas militāru vēršanos pret Ukrainu.

Arī Eiropas valstis nav atmetušas cerības diplomātiskā ceļā panākt, ka Krievija deeskalē situāciju.

Kijevā pirmdien ieradīsies Vācijas kanclers Olafs Šolcs, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Zelenski. Šolca vizīte ir ļoti nozīmīga, jo Vācija pēdējās nedēļās ir daudz kritizēta par nevēlēšanos piegādāt Ukrainai bruņojumu, kā arī par izvairīšanos skaidri pateikt, vai tā apturēs gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” palaišanu gadījumā, ja Krievija atkal iebruks Ukrainā.

Šolcs pirms došanās uz Ukrainu brīdināja Maskavu par Eiropas un ASV vienotu un stingru atbildi, ja Krievija pieņems lēmumu militāri vērsties pret Ukrainu.

KONTEKSTS:

Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti