"Šodien, atsaucoties uz Krievijas militārpersonām, tika izplatīta ziņa, ka viņu uzdevums šodien it kā ir nodibināt kontroli pār Ukrainas dienvidiem un iegūt piekļuvi Moldovas robežai. Un it kā tur, Moldovā, tiek pārkāptas krievvalodīgo tiesības. Nu ko, tas tikai apstiprina, ko jau ne reizi vien esmu teicis - Krievijas iebrukums Ukrainā bija domāts tikai kā sākums, bet turpmāk viņi grib sagrābt arī citas valstis," piektdienas vakarā ierakstītajā videouzrunā sacīja Zelenskis.

Viņš uzsvēra, ka Ukraina aizstāvēsies tik ilgi, cik būs nepieciešams, lai salauztu šo Krievijas ambīciju. Zelenskis teica, ka visām tautām ir jābūt kopā ar Ukrainu un jāpalīdz Ukrainai, jo tā ir kļuvusi par pirmo Krievijas uzbrukuma mērķi.

"Bet kurš būs nākamais? Ja tas, kurš var izrādīties nākamais, šodien grib palikt neitrāls, lai kaut ko nezaudētu, tad tā īstenībā ir visriskantākā likme. Jo jūs zaudēsiet visu," brīdināja Ukrainas prezidents.

Saistībā ar Krievijas amatpersonu izteikumiem par krievvalodīgo tiesību apspiešanu citās valstīs Zelenskis teica, ka Krievijai būtu jāsatraucas par krievvalodīgo tiesībām pašā Krievijā, kur nav vārda brīvības, izvēles brīvības un nav tiesību uz atšķirīgu viedokli.

"Kur zeļ nabadzība un kur cilvēka dzīvība nav nekā vērta. Tik lielā mērā, ka viņi brauc pie mums, brauc uz karu, lai nozagtu kaut ko, kas atgādina normālu dzīvi. Ziniet kā agrāk teica par pašu lielāko sapni - ieraudzīt Parīzi un mirt. Bet no viņu uzvedības tagad ir vienkārši šoks. Jo viņu sapnis tagad ir nozagt klozetpodu un mirt," sacīja Ukrainas prezidents.

Krievijas Centrālā militārā apgabala komandiera pienākumu izpildītājs ģenerālmajors Rustams Minnikajevs piektdien paziņoja, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā otrā posma mērķis ir "nodibināt pilnīgu kontroli pār Donbasu un Dienvidukrainu", kā arī "nodrošināt koridoru uz Krimu".

Runājot Sverdlovskas apgabala aizsardzības rūpniecības uzņēmumu savienības sanāksmē, Minnikajevs arī sacīja, ka "kontrole pār Ukrainas dienvidiem - tā ir vēl viena izeja uz Piedņestru, kur arī tiek konstatēti krievvalodīgo iedzīvotāju apspiešanas fakti".

Saistībā ar šiem Minnikajeva izteikumiem uz Moldovas Ārlietu ministriju tika izsaukts Krievijas vēstnieks, kuram tika izteikts protests.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.