"Šodien pirmo reizi vēsturē apstājās Zaporižjas atomstacija. Iedarbojās energobloku avārijas aizsardzība – pēc tam, kad Krievijas apšaudes bija sabojājušas pēdējo darbojošos līniju, pa kuru stacijas jauda nonāca Ukrainas energosistēmā," sacīja Zelenskis ceturtdienas vakarā ierakstītajā videouzrunā.
"Uzreiz iedarbojās dīzeļģeneratori, lai dotu enerģiju pašai stacijai, uzturētu to pēc apstāšanās. Pasaulei ir jāsaprot, ar ko tas draud: ja dīzeļģeneratori neieslēgtos, ja pēc strāvas pazušanas neiedarbotos automātika, nerīkotos mūsu personāls stacijā, mēs jau tagad būtu spiesti pārvarēt radiācijas avārijas sekas," teica Ukrainas prezidents.
Viņš uzsvēra, ka "Krievija nostādīja Ukrainu un visus eiropiešus situācijā, kad bija solis no radiācijas katastrofas".
"Mēs darām visu, lai nepieļautu avārijas scenāriju. Taču tas ir atkarīgs ne tikai no mūsu valsts. Galvenais – vajadzīgs tāds starptautiskais spiediens, kas piespiedīs okupantus nekavējoties aiziet no Zaporižjas AES teritorijas. Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai (IAEA) un citām starptautiskajām organizācijām jārīkojas daudz ātrāk nekā tagad. Jo katra minūte, kad Krievijas karavīri atrodas atomstacijā, rada globālās radiācijas katastrofas risku," sacīja Zelenskis.
"Protams, mēs darām visu, lai pasaule zinātu katru detaļu par situāciju Zaporižjas AES. Un, konkrēti, šodien par to detalizēti runāju ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Esmu viņam pateicīgs par izpratni un pilnīgu atbalstu nepieciešamībai atdot staciju pienācīgā kontrolē un nekavējoties nodrošināt IAEA piekļuvi. To var izdarīt dažās dienās, kamēr okupanti nav noveduši situāciju līdz neatgriezeniskam punktam. Un vieglāk to izdarīt tagad nekā pēc tam, ja vējš sāks pa Eiropu iznēsāt radioaktīvo piesārņojumu," teica Ukrainas prezidents.
Ukrainas valsts atomenerģētikas uzņēmums "Enerhoatom" 25. augustā paziņoja, ka Krievijas karaspēka rīcības dēļ Zaporižjas AES atslēgta no elektrotīkla.
"Ugunsgrēku dēļ Zaporižjas termoelektrostacijas, kas atrodas līdzās Zaporižjas AES, pelnu izgāztuvē [ceturtdien] divas reizes tika atslēgta pēdējā [ceturtā] Zaporižjas AES sakaru līnija ar Ukrainas energosistēmu."
"Trim citām līnijām jau iepriekš bija nodarīti postījumi Krievijas apšaužu laikā. Rezultātā divi strādājošie stacijas energobloki atslēgti no tīkla."
"Tādējādi iebrucēju darbības rezultātā notika pilnīga Zaporižjas AES atslēgšana no energotīkla – pirmā stacijas vēsturē," teikts "Enerhoatom" paziņojumā.
Taču Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grosi paziņojis, ka viņa vadītās organizācijas ekspertu komanda pavisam drīz varētu doties uz Zaporižjas AES, taču tam esot nopietni jāsagatavojas.
"Šī operācija ir ārkārtīgi sarežģīta. Vispirms tur ir jānokļūst. Tā ir karadarbības zona, tāpēc nokļūt tur ir ārkārtīgi sarežģīti. Ir jānodrošina mūsu ekspertu fiziskā drošība, lai uz viņiem nešautu. Mums arī ir jānodefinē misijas mērķi, ko mēs darīsim atomelektrostacijā, kad tur nokļūsim.
Plānošana aizņem laiku. Manuprāt, ir svarīgi, ka visas puses atzīst nepieciešamību nosūtīt mūsu ekspertus pēc iespējas drīzāk. Tam piekrīt Kijiva, tam piekrīt Maskava. Es ceru, ka mēs uz turieni dosimies pavisam drīz," Grosi sacīja intervijā raidsabiedrībai "France 24".
Ukrainas dienvidos esošā Zaporižjas AES, kas ir lielākā atomspēkstacija Eiropā, kopš marta atrodas Krievijas karaspēka kontrolē. Šomēnes AES vairākkārt apšaudīta. Ukraina paziņojusi, ka AES apšaudījuši Krievijas spēki nolūkā apšaudēs vainot Ukrainu. Tāpat Ukraina apsūdzējusi Krieviju, ka tā pārvērtusi AES par militāru bāzi.
Krievija ir sākusi realizēt plānu, kas paredz atslēgt Zaporižjas AES no Ukrainas energosistēmas un to pieslēgt Krievijas energosistēmai okupētajā Krimā, šomēnes paziņoja "Enerhoatom" prezidents Petro Kotins.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
