"Vēl ir sākušies gruvešu pārmeklēšanas darbi Borodjankā. Tur ir daudz briesmīgāk nekā citās no okupantiem atbrīvotajās Kijivas apgabala pilsētās. Ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru. Bet kas notiks, kad pasaule uzzinās visu patiesību par to, ko Krievijas karavīri izdarīja Mariupolē? Tur gandrīz katrā ielā ir tas, ko pasaule ieraudzīja Bučā un citās Kijivas apgabala pilsētās pēc Krievijas karaspēka aiziešanas. Tāda pati nežēlība. Tikpat briesmīgi noziegumi," sacīja Zelenskis.
Ceturtdien Borodjankā tika atrasti 26 civiliedzīvotāju līķi.
"Visvairāk sagrautā Kijivas apgabala pilsēta – [Krievijas karaspēks] uz to raidīja nevadāmas 250 kilogramu fugasa aviobumbas, reaktīvās zalvju uguns sistēmas "Uragan" un "Smerč". Krievijas Federācijas kara noziegumu pierādījumi šeit ir uz katra soļa: pie aptiekas ir aizliegtā kasešu bumba, ceļa malā ir sadegusi "Smerč" lādiņu transporta mašīna, bet pie tās – raķete, kas lido līdz 90 kilometru attālumā un nes nāvi un drupas," atzīmēja Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova.
Viņa atzina, ka pašlaik ir grūti paredzēt, cik liels izrādīsies civilo upuru skaits.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
