Zelenskis atkārtoti aicina piegādāt vairāk ieroču, tostarp jaudīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas

Svētdien, 26. jūnijā, Vācijā, Elmavas pilī Bavārijas federālajā zemē sākās G7 samits, kurā Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzņēma pārējos G7 līderus un oficiāli atklāja trīs dienu samitu. Tā līderus attālināti uzrunās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Vēl pirms samita savā ikvakara uzrunā Zelenskis svētdien atkārtoti aicināja piegādāt Ukrainai vairāk ieroču un pretgaisa aizsardzības sistēmu, kā arī aicināja G7 valstis noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju.

"Mums ir vajadzīga jaudīga pretgaisa aizsardzība – moderna, pilnībā efektīva, kas var nodrošināt pilnīgu aizsardzību pret šīm raķetēm. Mēs par to runājam katru dienu ar saviem partneriem. Jau ir noslēgti daži līgumi.

Un partneriem ir jārīkojas ātrāk, ja viņi patiešām ir partneri, nevis novērotāji," viņš teica, piebilstot, ka kavēšanās ar ieroču nodošanu Ukrainai vai jebkādi ierobežojumi patiesībā ir aicinājums Krievijai vērst pret Ukrainu triecienus atkal un atkal.

Kā izteicies ASV prezidents Džo Baidens, Krievijas prezidents Vladimirs Putins cerēja, "ka NATO un G7 kaut kādā veidā sadalīsies", tomēr tas nav noticis un nenotiks.

Skaidri ir zināms tas, ka G7 valstis aizliegs Krievijas zelta eksportu, tas tika paziņots vēl pirms samita sākuma.

Nesaistīti ar Ukrainu samitā jau nolemts, ka G7 valstis organizēs 600 miljardu ASV dolāru vērtas investīcijas infrastruktūras projektos trūcīgajās valstīs, cenšoties radīt pretsvaru Ķīnas projektam "Viena josta, viens ceļš". Atšķirībā no Ķīnas projekta "Viena josta, viens ceļš" G7 iniciatīvā paredzēts lielākoties izmantot nevis valsts, bet privātu uzņēmumu līdzekļus.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons brīdināja savus kolēģus G7 līderus nepadoties "nogurumam" un sacīja, ka Ukrainai būs nepieciešama ilgtermiņa palīdzība. Dauningstrīta sacīja, ka Džonsons pirmdien aicinās uz "steidzamu rīcību", lai atkal iekustinātu Ukrainai svarīgo labības eksportu, ko aizturējusi Krievijas īstenotā galveno ostu blokāde.

Galvenā uzmanība samitā tiks pievērsta kopīgai atbildei uz Krievijas izvērsto karu Ukrainā un tā ietekmei uz pasaules ekonomiku. G7 grupā ietilpst Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, ASV, Kanāda un Japāna, un sarunās piedalīsies arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Samitā uzaicinātas piedalīties arī tādas valstis kā Argentīna, Indonēzija, Indija, Senegāla un Dienvidāfrika.

 G7 samits šonedēļ nebūt nav vienīgais būtiskais notikums, jo tam šonedēļ sekos NATO Madrides samits Spānijā.

Vēl pirms G7 samita un arī NATO samita Krievija svētdien īstenoja raķešu triecienu Kijivai. Kijivas mērs Vitālijs Kļičko sacīja, ka raķešu uzbrukums pilsētai ir Krievijas mēģinājums "iebiedēt ukraiņus" pirms NATO samita.

Tikmēr Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) pirmdien brīdināja, ka karš Ukrainā var ļaut uzplaukt nelegālajai narkotiku ražošanai. ANO skaidroja, ka iepriekšējā pieredze no Tuvajiem Austrumiem un Dienvidaustrumāzijas liecina par to, ka konfliktu zonas var darboties kā "magnēts" sintētisko narkotiku ražošanai. Un ietekme var būt lielāka, ja konflikta zona atrodas tuvu lieliem patērētāju tirgiem. Likvidēto amfetamīna laboratoriju skaits Ukrainā pieaudzis no 17 laboratorijām 2019. gadā līdz 79 laboratorijām 2020. gadā, kas ir lielākais konfiscēto laboratoriju skaits, par kādu ziņots jebkurā valstī 2020. gadā.

Bet Francija ir kļuvusi par vēl vienu valsti, kas Ukrainas kara dēļ pārskatījusi savas enerģētikas iespējas, svētdien paziņojot, ka tā apsver iespēju atkārtoti atvērt nesen slēgto ogļu spēkstaciju.

Enerģētikas pārejas ministrija paziņoja, ka apsver iespēju šoziem atsākt Francijas austrumos esošās Senavoldes stacijas darbību, "ņemot vērā situāciju Ukrainā" un tās ietekmi uz enerģijas tirgiem. Tiesa, arī stacijas darbības atjaunošanas gadījumā Francija joprojām ražotu mazāk nekā 1% no elektroenerģijas, izmantojot ogļu enerģiju, un Krievijas ogles netiktu izmantotas. Lielākā daļa elektroenerģijas tiek iegūta no kodolenerģijas. Ministrijas paziņojumā uzsvērts, ka prezidenta Emanuela Makrona apņemšanās beidzot slēgt visas Francijas ogļu stacijas paliek nemainīga.

Arī Austrija, Vācija un Nīderlande nesen ir paziņojušas, ka sakarā ar Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi vairāk izmantos ogles savām enerģijas vajadzībām. Krievijas enerģētikas gigants "Gazprom" jau ir pārtraucis piegādes uz vairākām Eiropas valstīm, tostarp Poliju, Bulgāriju, Somiju un Nīderlandi. Taču pāreja atpakaļ uz fosilo kurināmo ir izraisījusi trauksmi Eiropas Komisijā un arī vides aizstāvju vidū. Tie norāda uz risku, ka Eiropas Savienība nesasniegs savus mērķus piesārņojošo enerģijas avotu samazināšanai.

Kanāda svētdien nosūtījusi divus karakuģus uz Baltijas jūru un Ziemeļatlantiju nolūkā stiprināt NATO austrumu flangu. Par to paziņoja Kanādas jūras spēki. Karakuģi līdz oktobrim piedalīsies Kanādas bruņoto spēku operācijā "Reassuarence", kas tika sākta 2014. gadā pēc Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā. Abi karakuģi piedalīsies atmīnēšanas mācībās un veiks citus uzdevumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt