Mīnu terors
Zelenskis uzsvēra, ka teroristi apzināti cenšas atstāt pēc iespējas vairāk nāves slazdu. Visur paslēptas kājnieku mīnas, mīnētas tiek ēkas, automašīnas un infrastruktūra, un ar šiem draudiem būs jācīnās gadiem ilgi.
"Tas ir Krievijas terora veids, pret kuru nāksies cīnīties gadiem. Teroristi apzināti cenšas atstāt pēc iespējas vairāk nāves slazdu. Apraktas mīnas, improvizētas sprāgstierīces, mīnētas ēkas, automašīnas un infrastruktūra… Tā ir vairāk nekā 170 tūkstošu kvadrātkilometru liela bīstama teritorija. Esmu pārliecināts, ka mīnu terors būs viens no punktiem apsūdzībās Krievijai par agresiju. Tas ir vēl nežēlīgāks un ļaunāks par raķešu teroru, jo nav tādas pretmīnu sistēmas, kas varētu iznīcināt vismaz daļu no draudiem, kā to dara mūsu gaisa aizsardzība," teica Zelenskis.
ASV Valsts departamenta pārstāvis Maikls Tirijs, uzrunājot Kongresa Helsinku komiteju, sacīja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto tādu pašu taktiku, kā teroristiskais grupējums "Islāma valsts" Sīrijā un Irākā. "No ziņojumiem uz vietas un Ukrainas varas iestāžu paziņojumiem mēs zinām, ka Krievijas spēki apzināti ir noslēpuši sprāgstierīces civiliedzīvotāju mājās, tostarp bērnu rotaļlietās, un pat iebrukuma laikā nogalināto cilvēku līķos. Krievijas spēku šausminošā improvizēto sprāgstvielu izmantošana atgādina "Islāma valsts" taktiku Irākā un Sīrijā, kur teroristi centās nogalināt pēc iespējas vairāk civiliedzīvotāju un iedvest cilvēkos bailes atgriezties mājās," sacīja Tirijs. "Starptautiskie eksperti lēš, ka milzīgs nesprāgušas munīcijas daudzums Ukrainas zemē paliks vēl vairākus gadus, bet Ukrainas atmīnēšana būs viens no lielākajiem sapieru izaicinājumiem kopš Otrā pasaules kara," viņš norādīja.
Tirijs piebilda, ka kopš marta ukraiņu speciālisti atbrīvotajās teritorijās ir atraduši un iznīcinājuši vairāk nekā 500 tūkstošus sprāgstierīču.
Krievija arī naktī uz piektdienu ar raķetēm un artilēriju apšaudīja Ukrainas teritoriju. Vismaz četri cilvēki tika ievainoti, kad Krievijas raķete trāpīja privātmājai Harkivas apgabalā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas notriekušas vairākas krievu raķetes.
Prezidents arī informēja, ka parakstījis dekrētus par pēcnāves apbalvojumu piešķiršanu policistiem, kuri mira Hersonas apgabalā mīnas sprādziena rezultātā. Šie varoņi iekrita lamatās pēc atgriešanās no kārtējā uzdevuma.
Cits Krievija terora veids ir kritiskās infrastruktūras iznīcināšana. Postījumus apstiprina arī ārvalstu amatpersonas un eksperti.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, tiekoties ar Zviedrijas un Somijas kolēģiem, uzsvēra, ka prezidents Vladimirs Putins mēģina izmantot ziemu kā ieroci un Krievija ir sagrāvusi vairāk nekā trešdaļu Ukrainas energosistēmas. Tas ir mēģinājums atstāt Ukrainas iedzīvotājus aukstumā un tumsā līdz ar sala iestāšanos, un mērķi ir ģimenes, seniori un cilvēki ar īpašam vajadzībām.
Lielākās cīņas Doneckas un Luhanskas apgabalos
ASV militārā domnīca "Kara izpētes institūts" savā jaunākajā ziņojumā par situāciju frontē vēsta, ka lielākās cīņas norisinās Doneckas un Luhanskas apgabalos Ukrainas austrumos, bet neviena no pusēm nav guvusi kādus būtiskus panākumus.
Domnīcas eksperti raksta, ka Krievija ir nosūtījusi papildspēkus uz savām pozīcijām pie Svatoves pilsētas Luhanskas apgabalā. Ukrainas armija jau vairākus mēnešus cenšas pārņemt kontroli pār to, kas ir nozīmīgs transporta mezgls. Krievijas karaspēks ir pastiprinājis pretuzbrukumu tempu netālu no okupētās Kreminnas pilsētas, kuras atgūšana arī ir viena no Ukrainas armijas prioritātēm.
Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs cer, ka Ukrainas aizstāvjiem līdz ziemas beigām izdosies sasniegt reģiona teritoriju, ko Krievija ir okupējusi jau kopš 2014. gada, bet līdz nākamā gada beigām – deokupēt visu Luhanskas apgabalu. Haidajs gan atzina, ka to paveikt būs ļoti grūti, jo Krievija apgabalā ir ievedusi lielu skaitu karavīru un militārās tehnikas.
Visasiņainākās kaujas joprojām notiek pie Bahmutas pilsētas Doneckas apgabalā. Pilsētu kontrolē Ukrainas aizstāvji, bet Krievijas armija ar lieliem spēkiem cenšas to ielenkt.
Tas, cik Ukraina sekmīgi spēs aizstāvēties arī turpmāk, lielā mērā būs atkarīgs no ārvalstu militārās palīdzības. Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens aicinājis ASV un Eiropas valstis nosūtīt Ukrainai daudz modernākas ieroču sistēmas, lai tā varētu efektīvāk atvairīt Krievijas raķešu un dronu uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai. Viņš uzskata, ka ASV un Eiropai ir jāatceļ pašu uzliktie ierobežojumi ieroču piegādēm, lai palīdzētu Ukrainai atgūt Krievijas okupētās teritorijas.
Sagaidāms, ka ASV piektdien paziņos par jaunu militāro palīdzību Ukrainai 275 miljonu dolāru vērtībā, vēsta ziņu aģentūra "Reuters". Šajā palīdzības paketē būšot iekļautas pretgaisa aizsardzības sistēmas un pretdronu ieroči. Sagaidāms, ka amerikāņi Ukrainai piegādās arī papildu raķetes reaktīvās artilērijas sistēmām HIMARS, artilērijas lādiņus, militāros transportlīdzekļus un elektrības ģeneratorus.
