Zelenskis intervijā britu laikrakstam “Financial Times” norādīja, ka Minskas vienošanās ir jāpārskata, lai darītu galu karam Ukrainā. Miera procesam jābūt elastīgākam, un tas jāveido atbilstoši pašreizējai situācijai. Iespējams, jāpalielina arī tā dēvētā Normandijas formāta procesa dalībnieku skaits, un sarunās varētu piedalīties ne tikai Ukrainas, Vācijas, Francijas un Krievijas, bet arī ASV, Kanādas un Lielbritānijas līderi.
Vienlaikus Zelenskis atkārtoti pauda vēlmi tikties ar Krievijas prezidentu Putinu un esot devis rīkojumu savai administrācijai sazināties ar Kremļa pārstāvjiem. Tomēr viņš noraidīja ideju par sarunām Maskavā un atkārtoti aicināja Putinu doties uz Donbasu. Tikšanos nedrīkstot saistīt ar Kijevas un separātistu kontaktiem.
KONTEKSTS:
Pēdējo nedēļu laikā bažas par situāciju Austrumukrainā bija ievērojami pieaugušas. Marta beigās Ukraina ziņoja, ka Krievija koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas un Maskavas atbalstītie separātistu kaujinieki nemitīgi pārkāpj pērn panākto vienošanos par pamieru.
Tomēr Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Krievija atvilks savas karaspēka vienības, kas pēdējo nedēļu laikā bija izvietotas pie Ukrainas robežas. Ukrainas pārstāvji ziņoja, ka tiešā Ukrainas robežu tuvumā izvietoti vairāk nekā 100 000 Krievijas karavīru.
2014. gada pavasarī Ukrainas austrumu daļā sākās konflikts. Drīz pēc tam Krimas autonomo apgabalu Ukrainā anektēja Krievija. 2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas. Kopš tā laika abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu.