Viņš aicināja starptautisko sabiedrību “veikt preventīvus triecienus, lai viņi zinātu, kas ar viņiem notiks, ja viņi to izmantos, nevis otrādi - gaidīt Krievijas kodoltriecienus”.
Zelenska teiktais tika uztverts kā aicinājums veikt kodoltriecienu pret Krieviju, un piektdien prezidenta birojam nācās precizēt viņa teikto, norādot, ka valsts vadītājs runājis par preventīvām sankcijām.
Pēc Ukrainas prezidenta izteikumiem Krievijas amatpersonas, tostarp Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova un Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, apsūdzēja Zelenski aicinājumā uz kodolkaru.
Zelenska pārstāvis Serhijs Nikiforovs skaidroja, ka prezidents runājis par preventīvām sankcijām un apliecināja, ka Ukraina nekad nepieprasītu izmantot kodolieročus.
Bet prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks sacīja, ka Zelenskis atgādinājis par Krievijas kodolšantāžu un piedāvājis pasaulei profilaktiski iezīmēt sekas Krievijai un pastiprināt cīņu pret Krieviju, tostarp sankcijas un militāro palīdzību Ukrainai.
ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien brīdināja, ka iznīcinoša kodoluzbrukuma risks ir sasniedzis augstāko līmeni kopš 1962. gadā pieredzētās Kubas raķešu krīzes, kad ASV un Padomju Savienība par mata tiesu izvairījās no kodolieroču izmantošanas vienai pret otru.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
