Un, kā uzsver britu izlūkdienesti, aktīvajai frontes līnijai stiepjoties vairāk nekā 500 kilometru garumā, gan Ukrainas aizstāvjiem, gan uzbrūkošajai Krievijai ir jāsaskaras ar izaicinājumiem, nosargājot savas aizsardzības līnijas, vienlaikus atbrīvojot pietiekami daudz spēku potenciālajiem pretuzbrukumiem.
Ukrainai vajadzīgi maratonisti, nevis sprinteri
Kā norāda Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Oleksijs Arestovičs, uz drīziem pretuzbrukumiem gan nevajadzētu likt pārāk lielas cerības.
"Uzmundrinošo lozungu laiks ir pagājis, un pretuzbrukumu vai situācijas stabilizēšanos frontē mēs varam gaidīt vēl ilgi.
Pašlaik armijā ir sākusies šķelšanās, pareizāk sakot, dalīšanās tajos, kuri ir morāli sagrauti un nespēj izturēt situāciju, un tajos, kuri labā noskaņojumā ir gatavi cīnīties līdz galam. Gluži kā tādas Dieva dzirnavas! Es visus aicinu kļūt par šādām dzirnavām, kas visu laiku maļ," teica Arestovičs.
"Mums ir vajadzīgi cilvēki gargabalnieki, kuri ir gatavi lēnām un ilgi skriet šo maratonu pretī uzvarai, vai līdz ārvalstu bruņojuma piegādēm ievērojamos daudzumos. Visi, kuri ir sprinteri, diezgan ātri psiholoģiski nogurst."
Arestovičs norāda, ka līdz Rietumu militārās palīdzības saņemšanai var būt jāgaida vēl vairākas nedēļas. Īpaši, ja runa ir par amerikāņu smago militāro tehniku.
Taču, ja amerikāņu tehnika ir jāpārved pāri Atlantijas okeānam, tad Norvēģija savas pašgājējas haubices gatavojas Ukrainai nodot jau tagad. Lielbritānija plāno Ukrainai piešķirt arī augsto tehnoloģiju raķetes "Brimstone", ar kurām varētu panākt Ukrainas ostu atbloķēšanu.
Pienāk ziņas par "Azovstaļ" gūstekņu izvešanu uz Krieviju
Ziņas par psiholoģisko nogurumu un pieaugošo neapmierinātību izskan arī no Krievijas puses. Tiek ziņots, ka militārie psihologi aktīvi strādājot, piemēram, ar kreisera "Moskva" bojā gājušo apkalpes locekļu ģimenēm, lai nepieļautu informācijas nonākšanu atklātībā par viņu tuvinieku nāvi.
Tāpat arvien skeptiskāk tiekot uztverta piespiedu mobilizācija pašpasludinātajās Doneckas un Luhanskas "tautas republikās". Kārtējo reizi saņemta informācija arī par mēģinājumu aizdedzināt jau 18. kara komisariātu.
Tikmēr aģentūra "TASS", atsaucoties uz avotiem Krievijas tiesībsargājošajās iestādēs, vēsta, ka vairāk nekā 1000 ukraiņu karavīru, kas aizstāvēja rūpnīcu "Azovstaļ" Mariupolē un pēc tam padevās gūstā Krievijas vadītajiem spēkiem, tagad esot izvesti uz Krieviju "izmeklēšanas darbību veikšanai". Oficiāli šī informācija gan vēl nav apstiprināta.
Turcija mēģina vienoties ar Krieviju par Ukrainas ostu atbloķēšanu
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Krievijas militārpersonu delegācija trešdien ieradusies vizītē Turcijā. Ankara cer, ka šo sarunu laikā izdosies panākt progresu diskusijās par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa jūras ceļiem. Turcijai ir jūras robeža gan ar Ukrainu, gan ar Krieviju.
Turcijas vadība ir paziņojusi, ka turku kara flotes kuģi varētu konvojēt no Ukrainas ostām braucošos kravas kuģus ar graudiem.
Turcijas lauksaimniecības ministrs izteicies, ka Ankara un Kijiva ir panākušas vienošanos, par graudaugu iegādi maksājot 25 procentus mazāk par tirgus cenu
Ukraina gan iepriekš ir izteikusies, ka Turcijas un Krievijas tiešajās sarunās nav iesaistīta un pret atsevišķiem jautājumiem tai varētu būt iebildumi.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
