Zēhofers sola neatkāpties strīdā ar Merkeli par imigrācijas politiku

Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers draud slēgt robežas migrantiem, ja kanclere Merkele nespēs rast vienošanos ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Angela Merkele ir atspēkojuši šos brīdinājumus, taču ir apsolījusi līdz mēneša nogalei izskatīt iekšlietu ministra izteiktos piedāvājumus. Abi politiķi, kuri pārstāv vienotu politisku spārnu, ir nonākuši strīdā par migrācijas jautājumiem Vācijā. Šī ir lielākā krīze, kādu Vācijas kanclere savā 13 gadu ilgajā līderes karjerā ir piedzīvojusi, norāda kritiķi

Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers iestājas par to, lai Vācijas robežas tiktu kontrolētas stingrāk, lai policijai būtu lielākas tiesības atraidīt cilvēkus, ja viņi ierodas bez pienācīgiem dokumentiem un, lai īpaši Bavārijai, kas ir pie robežas, būtu tiesības pašai atteikties uzņemt cilvēkus, kuri kā patvēruma meklētāji ir reģistrēti citā Eiropas valstī, vai arī kuriem ir liegta patvēruma atļauja Vācijā.

Viņa prasības ir pretējas Vācijas kancleres Angelas Merkeles uzskatiem, kura vēlas migrācijai atvērtāku pieeju, lai Vācija mudinātu līdzīgi rīkoties arī citas valstis. Taču, lai glābtu koalīciju, Merkele ir piekritusi līdz jūnija beigām šos priekšlikumus izskatīt.

Iekšlietu ministrs Zēhofers pārstāv Angelas Merkeles vadīto Kristīgo demokrātu meitas partiju – Bavārijas Kristīgi sociālo savienību, kuras kopā ar Sociāldemokrātiem šobrīd veido Vācijas valdības lielo koalīciju, tādēļ pastāv nopietnas bažas, ka sašķeļoties koalīcijai var sabrukt visa valdība.

Jau pēc mazliet vairāk nekā nedēļas Briselē notiks Eiropas Savienības līderu samits, kurā Vācijas iekšlietu ministrs sagaida, ka Merkele spēs rast vienošanos ar pārējām Eiropas Savienības valstīm par migrantu plūsmas taisnīgu sadalīšanu. Zēhofera draudus, ka ar 1.jūliju Vācijas robežas patvēruma meklētājiem būs ciet, Merkele ir atspēkojusi, sakot, ka šādas automātiskas rīcības nebūs.

Taču Zēhofers ir norādījis uz daudzām nepilnībām Vācijas  migrācijas sistēmā, sakot, ka ir atklājies, ka cilvēki, kuriem ir bijusi liegta uzturēšanās atļauja, tik un tā ir spējuši atgriezties Vācijā atkal.

Merkele 23.jūnijā tiekas arī ar Itālijas premjerministru Džuzepi Konti, un migrācija ir viens no svarīgākajiem, jo Itālijas radikālā un eiroskeptiskā valdība jau nesen ir liegusi migrantu kuģim ienākt tās ostā, izsaucot plašu reakciju Eiropā, bet vienlaikus praktiski demonstrējot attieksmi pret  Vācijas kancleres Angeles Merkeles migrācijas idejām.

Migrantus pieteicās uzņemt Spānija, un Francija ir piekritusi uzņemt daļu no 630 cilvēkiem. Puse jau ir izteikusi vēlēšanos doties uz Franciju.

Eiropas Patvēruma atbalsta birojs ir nācis klajā ar jaunāko informāciju par migrācijas situāciju Eiropā. Kā 23.jūnijā norādīja organizācijas vadītājs Džamils Adu, lai arī pieprasījumu skaits pēc patvēruma ir mazinājies, salīdzinājumā ar saspringtajiem migrācijas krīzes pīķa gadiem, tas kopumā saglabājas augsts.

Vācijas imigrācijas politikaIna Strazdiņa

    “Lai arī pieprasījumu skaits pēc patvēruma aizvadītajā gadā ir mazinājies par 44 procentiem, spiediens uz nacionālajām patvēruma meklētāju sistēmām saglabājas augsts,” pastāstīja Adu. “Pirmo reizi šajos gados mēs esam konstatējuši, ka ir samazinājies to iesniegumu pēc patvēruma skaits, kas ilgstoši kavējās, lēmumus atbildīgās iestādes pieņem ātrāk, taču ir arī augsts noraidīto iesniegumu skaits – 46 procenti.”

    Joprojām vislielākais patvēruma lūdzēju skaits ir no Sīrijas, Irākas un Afganistānas.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti