Avārijas dēļ Zaporožjes atomelektrostacijā daudzviet Ukrainā traucēta energopiegāde, bet termoelektrostacijās sāk aptrūkties ogļu. Risinājums varētu būt ogļu izvešana no kaujinieku kontrolētā Donbasa reģiona, taču nemiernieki ogles atdot negatavojas. Tieši tāpēc arvien vairāk tiek runāts par energoresursu importēšanu no Krievijas.
Ziņas par avāriju Ukrainas un Eiropas lielākajā Zaporožjes atomelektrostacijā ir izraisījušas ne mazums bažu gan vietējos, gan ārvalstu medijos, tāpēc Ukrainas varas iestāžu reakcija liekas pārsteidzoši mierīga. Premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks vien norādījis, ka viena energobloka atslēgšanās ir notikusi jau 28.novembrī, radiācijas noplūde nav notikusi, un panikai īpaši nav pamata.
Arī atomelektrostaciju operators, kompānija "Energoatom” paziņojusi, ka traucējumi atomelektrostacijas darbībai nav bīstami. Kompānijas paziņojumā vien norādīts, ka Zaporožjes atomelektrostacijas trešais energobloks ir atslēdzies, lai aizsargātos no iekšējiem ģeneratora bojājumiem. Starptautisko kodolnotikumu bīstamības skalā šis incidents novērtēts ar nulli.
Tomēr šis jautājums dienasgaismā ir pacēlis kādu citu nopietnu problēmu, ar ko pašlaik saskaras jau tā nemieru pārņemtā Ukraina.
Incidenta dēļ Zaporožjes stacijā daudzviet Ukrainā radušās problēmas ar elektropiegādi, kas pilnībā tiks atjaunota vien piektdien.
Elektroenerģijs trūkums Ukrainā kļūst arvien aktuālāks un jaunais enerģētikas un ogļrūpniecības ministrs Vladimirs Demčišins paziņojis, ka ir nepieciešams spert ļoti izlēmīgu un vajadzīgu soli – sākt importēt elektroenerģiju no Krievijas. Pēc viņa vārdiem, lai arī politiskā situācija ir ļoti sarežģīta, šāds solis ir absolūti nepieciešams. Tāpat ministrs paziņojis, ka nākotnē nepieļaus, lai elektroenerģijas piegādē turpmāk iesaistītos dažādi šaubīgi starpnieki, tāpēc līgumus plānots slēgt tikai ar lielām un uzticamām kompānijām vai valsts uzņēmumiem. Iepriekš dienā premjerministrs Jaceņuks no amata atlaida enerģētikas ministra vietnieku Vadimu Ulidu, kurš atļāva elektroenerģijas importu no Krievijas nodrošināt kompānijai „Energomereža”, kuras dibinātāji ir Kipras ārzonu kompānijas.
Taču ar nopietnām grūtībām saskaras arī citi Ukrainas vienotās energosistēmas atzari.
Kā ziņo kompānija „Ukrenergo”, īpaši sarežģīta situācija izveidojusies Zmijevskas, Ugļegorskas, Luganskas, Piedņepras un Krivorogas termoelektrostacijās, kuru darbībai nepieciešamo ogļu rezerves pietiek vien četrām diennaktīm.
Kā norāda amatpersonas, pretterorisma operācijas norises zonā valsts kompānijas „Ugoļ Ukraini” noliktavās glabājas aptuveni divi miljoni tonnu ogļu, kurus enerģētikas ministrija vēlas izvest tad, kad radīsies tehniskas iespējas. Kā norādījis ministrs Vladimirs Demčišins, runa nav par ogļu pirkšanu no teroristiem – tās ir Ukrainas ogles ukraiņu šahtās.
Uz šiem paziņojumiem jau nekavējoties reaģējuši pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas līderi, kuri paziņojuši, ka ogles Kijevai tā vienkārši neatdos.
Kā ziņo Krievijas aģentūra „RIA Novosti”, nemiernieki vēlas ogles pārdot un iegūto naudu novirzīt algu izmaksām ogļračiem.
Tiek norādīts, ka jau kopš jūlija ogļrači nav saņēmuši algas, jo Doņeckas šahtu līdzekļi ir bloķēti, un kopējās valsts parādsaistības jau tuvojas vienam miljardam grivnu. Vienlaicīgi tiek uzsvērts, ka līdz karadarbības beigām ogles Ukrainai jebkurā gadījumā netiks piegādātas.
Nelielu atvieglojumu Ukrainas ekonomikai šodien sniegusi Eiropas Savienība, kas pārskaitījusi Kijevai kārtējos 500 miljonus eiro.
Šīs makroekonomiskās palīdzības mērķis ir atbalstīt Ukrainas jaunās vadības uzsāktās reformas. Kopumā Eiropas komisija Ukrainai jau izmaksājusi 1,36 miljardus eiro, bet vēl 250 miljonus plānots pārskaitīt vēlāk.
