Telpās Zaporižjā, kur agrāk bija parasta naktsmītne – hostelis, tagad vāc palīdzību pilsētas aizstāvjiem. Taču daudzus pievedceļus bloķē Krievijas spēki.

"Tie, puiši, kas visu nepieciešamo mums piegādā, to dara uz savu galvu un risku. Tādēļ, ka situācija mainās ļoti strauji. Kā kurā brīdī kas būs – to mēs nezinām. Tikai Dievs to zina! Bet mēs nepadodamies. Mēs tik un tā darām to, ko varam!" stāstīja Voltera.

Karavīri ir sacījuši, ka Zaporižju neatdos. "Vienīgais, līdz kurienei ienaidnieks var tikt – tā ir Zaporižjas apkārtne. Mūsējie cīnīsies. Un viņi ir gatavi cīnīties.

Tur ir ļoti daudz mūsu puišu no Zaporižjas, viņi ir pilsētas iedzīvotāji, tie, kuri ir iestājušies teritoriālās aizsardzības vienībās un protams, Ukrainas bruņoto spēku karavīri no visas Ukrainas. Viņi prot savu lietu, viņi grib atbrīvot mūsu zemi – viņiem ir gan motivācija, gan iespējas, gan pieredze. Tas ir pats galvenais," stāstīja sieviete.

Pagaidām Zaporižjā nav redzēti Krievijas karavīri. "Viņi ir apkārtnē, mazākajās apgabala pilsētās. Tur viņi ir. Ir armijas mašīnas, tanki un cita kaujas tehnika tur, piemēram, Energodarā, kas ir ieņemta. Viņi ir izvietojušies starp dzīvojamajām mājām. Tādēļ viņus iznīcināt pagaidām nav iespējams. Mūsu puiši gaida jebkuru izdevību, kad būs iespēja dot triecienu," stāstīja Voltera.

Viņa norādīja, ka arī policija labi strādā Zaporižjā. "Te ir diversantu grupas, kas izvieto speciālas zīmes, lai savējie zinātu, – tas var būt paredzēts aviotriecieniem, stratēģisku objektu atzīmēšanai. Tādi tiek izķerti, iedzīvotāji cenšas ziņot policijai, ka ir redzējuši aizdomīgas personas vai aizdomīgas zīmes," norādīja Voltera.

Kara psiholoģe uzsvēra, ka cilvēki ir satraukti un stresā.

"Kā pie mums saka – tā ir normāla reakcija uz nenormālu situāciju. Pārdzīvo, bet tas viss ir normas robežās," viņa sacīja.

Sievietes, bērni un gados veci ļaudis, it īpaši pēdējās trīs līdz četrās dienās brauc prom no Zaporižjas. Auto rindas ir virzienā uz dzelzceļa staciju, no kuras bēgļi dodas ceļā.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas sāktais karš Ukrainā notiek jau vairāk nekā nedēļu, un tiek ziņots, ka Krievija arvien nežēlīgāk bombardē Ukrainas pilsētas.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.