Ziņu speciālizlaidums

Kā runāt ar bērniem krīzes situācijā

Ziņu speciālizlaidums

Krievijas iebrukums Ukrainā. Ziņu speciālizlaidums 04.03.2022. plkst. 15.00

Krievijas karaspēks uzbrūk Zaporižjas atomelektrostacijai

Zaporižjas AES teritorijā pēc apšaudēm izcēlies ugunsgrēks; uguni izdodas likvidēt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ukrainā Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) tuvumā naktī uz piektdienu, 4. martu, notika apšaudes, kā rezultātā teritorijā sācies ugunsgrēks. Vēlāk Eiropas lielākās atomelektrostacijas teritorijā ielaisti ugunsdzēsēji un ugunsgrēks likvidēts, ziņo britu raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz vietējām amatpersonām.

Starptautiskās atomenerģijas aģetūras ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēsta, ka pēc Krievijas spēku uzbrukuma atomelektrostacijai nav ziņu par radiācijas noplūdi.

“Naktī šāviņš trāpīja ēkai AES kompleksā. Šī ēka nav saistīta ar AES reaktoriem. Tas izraisīja lokālu ugunsgrēku, ko nodzēsa vietējie ugunsdzēsēji. AES drošības sistēmas nav skartas. Radioaktīvo materiālu noplūde nav notikusi.”

Ceturtdien Enerhodaras pilsētas mērs Dmitrijs Orlovs pavēstīja par intensīvām kaujām pilsētas nomalē. Krievijas tanki mēģinājuši ienākt pilsētā un pārņemt kontroli pār atomelektrostaciju, taču AES darbinieki un vietējie iedzīvotāji pulcējās pie stacijas un tuvumā esošajiem ceļiem, lai noslēgtu ceļu Krievijas spēkiem.

Zaporižjas AES teritorijā pēc apšaudēm izcēlies ugunsgrēks; uguni izdodas likvidēt
00:00 / 03:58
Lejuplādēt

Viens no AES darbiniekiem ierakstījis video uzrunu, kurā paziņoja, ka Krievijas spēki apšaudījuši arī atomelektrostaciju. Viņš arī norādīja uz reāli pastāvošajiem kodoldraudiem un pieprasīja pārtraukt apšaudi.

Arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka Krievijas armija AES apšaudīja no visām pusēm.

“Uguns jau ir uzliesmojusi. Ja tā [stacija] uzsprāgs, tā būs desmit reizes lielāka katastrofa nekā Černobiļa. Krievijai nekavējoties jāpārtrauc uguns, jāielaiž ugunsdzēsēji un jāizveido drošības zona,” aicināja Kuleba.

Apšaudes rezultātā aizdegās mācību telpas, savukārt neviens no energoblokiem par laimi necieta.

Ugunsdzēsēji nevarēja sākt ugunsgrēka likvidāciju, jo notika apšaudes. Ukrainas iestādes vēsta, ka radiācijas līmenis nav paaugstināts un kodoldrošība esot nodrošināta.

Aptuveni plkst.4 naktī pēc vietējā laika Zaporižjas AES vadītājs Andrejs Tuzs informēja BBC, ka apšaudes ir rimušās, bet situācija ir ārkārtīgi nenoteikta.

Vēlāk vietējās apgabala administrācijas vadītājs Aleksandrs Staruhs paziņoja, ka drošība atomelektrostacijā ir atjaunota. “Ugunsdzēsēji ir ielaisti,” viņš rakstīja sociālajā tīklā “Facebook”.

Ukrainas medijs "Unian" ziņo, ka ugunsgrēks atomelektrostacijas teritorijā ir lokalizēts un vēlāk likvidēts.

 

Diemžēl kauju laikā, aizstāvot staciju, ukraiņu aizstāvju vidū ir mirušie un ievainotie. Šobrīd staciju ieņēmuši krievu spēki, darbojas viens no sešiem energoblokiem. Situācija Zaporižjas reģionā joprojām esot saspringta un sarežģīta.

Ukrainas prezidents Volodimirs

Zelenskis nāca klajā ar paziņojumu, apsūdzot Krieviju "kodolterorā" un atzīmēja, ka līdz šim neviena cita valsts nav apšaudījusi atomstaciju energoblokus.


Iepriekš Krievijas spēki ieņēmuši arī Černobiļas kodolstacijas teritoriju, kas, protams, ir slēgta, bet, kur joprojām glabājas arī radioaktīvie atkritumi, degviela.

Starptautiskās atomenerģijas aģetūras ģenerāldirektors Grossi piedāvā nekavējoties doties uz Černobiļu, lai ar Krieviju un Ukrainu pārrunātu Ukrainas atomstaciju drošību, ziņo AFP. Grossi piebildis, ka abas puses apsverot viņa piedāvājumu. Viņš vēlas apspriest “rāmjus”, la garantētu Ukrainas atomstaciju drošību un funkcionēšanu. Vizīte būs iespējama sestdien.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par ''militāro specoperāciju'' sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Nedēļā kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti