Zaporižjas AES darbinieki: Esam kļuvuši par Krievijas ķīlniekiem

Krievijas okupantu karaspēks jau kopš marta saimnieko Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) teritorijā, bet stacijas darbību joprojām nodrošina ukraiņu kolektīvs. AES darbinieki raidsabiedrībai BBC stāsta, ka kļuvuši par Krievijas ķīlniekiem un spiesti strādāt dzīvībai bīstamos apstākļos.

Ukrainas dienvidos esošā Zaporižjas AES ir lielākā atomspēkstacija Eiropā. Kopš pagājušajā nedēļas nogales stacija vairākkārt apšaudīta. Ukraina paziņojusi, ka to apšaudījuši Krievijas spēki nolūkā apšaudēs vainot Ukrainu.

Zaporižjas AES darbinieki: Esam kļuvuši par Krievijas ķīlniekiem
00:00 / 03:55
Lejuplādēt

Okupanti iebiedē AES darbiniekus

britu raidsabiedrībai BBC pavēstījuši divi AES darbinieki, ar kuriem izdevies sazināties ar īsziņu palīdzību, Krievijas karaspēks staciju izmanto kā militāro bāzi.

Viens no darbiniekiem norādījis, ka ikdienā valda pastāvīgs stress. Lādiņi pie stacijas krītot katru dienu. Psiholoģiskā situācija ir smaga, Krievijas karavīri visur staigā ar ieročiem, darbinieki faktiski tiek turēti zem ieroču stobriem.

"Kolektīvs ir kļuvis par krievu ķīlniekiem. Viņi atslēdza internetu, darbojas tikai stacionārie telefoni, pārtika pieejama tikai vienā ēdamzālē. Pārējās telpas viņi pārvērtuši par savu bāzi," īsziņā raksta stacijas darbinieks Mikola (vārds mainīts).

Tagad arvien biežāk darbinieki pie stacijas drošības vārtiem tiekot nolaupīti, ejot prom pēc savas maiņas beigām. Nav zināms, kāpēc nolaupīšanas notiek, taču iedzīvotāji pieļauj, ka tas tiek darīts ar mērķi iebiedēt.

AES avārijas sekas, visticamāk, būtu lokālas

Zaporižjas AES atrodas netālu no Enerhodaras pilsētas, kur dzīvo stacijas darbinieki un viņu ģimenes. Arī šī pilsēta ir nonākusi Krievijas karaspēka kontrolē. Kāds pilsētas iedzīvotājs stāsta, ka veikalos un aptiekās cenas tagad esot četrreiz augstākas nekā Ukrainas kontrolētajā teritorijā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdinājis, ka Krievijas darbību rezultātā Zaporižjas AES var notikt katastrofa, kuras sekas būtu vēl postošākas nekā Čornobiļas AES katastrofai 1986. gadā.

Radiācijas drošības eksperti gan apšauba šos apgalvojumus un uzskata, ka avārijas gadījumā sekas, visticamāk, būtu lokālas, nevis Eiropas mēroga.

Eksperti norāda, ka Zaporižjas AES reaktorus aizsargā līdz pat 10 metru biezs dzelzsbetona aizsargslānis, ko varētu sagraut tikai ar mērķtiecīgu bombardēšanu.

Ja apšaudēs ciestu izlietotās kodoldegvielas noliktavas, sekas būtu ierobežotas, jo radioaktīvās vielas izplatītos tikai 10 līdz 20 km attālumā.

Radioaktīvais piesārņojums varētu izplatīties 30 km rādiusā

Atomelektrostacijām ir virkne drošības sistēmu, tai skaitā rezerves dīzeļģeneratori, kuru uzdevums ir novērst jebkādus traucējumus drošības sistēmās.

Eksperti spriež, ka lielākais risks ir nevis apšaudes, bet gan iespējamā AES dzesēšanas sistēmu iziešana no ierindas. "Pareizā analoģija būtu ar Fukušimu, nevis Čornobiļu," izdevumam "Politico" norāda kodoldrošības eksperts Džeimss Ektons.

Eiropas Atomenerģijas biedrības prezidents Leons Cizeļs spriež, ka pat ļaunākajā gadījumā radioaktīvais piesārņojums izplatītos ne vairāk kā 30 km rādiusā, tātad tā būtu traģēdija vietējiem iedzīvotājiem, bet ne visai Eiropai.

Eksperti norāda, ka gan Ukraina, gan Krievija ir ieinteresētas pārspīlēt Zaporižjas AES situācijas nopietnību.

Ukraina vēlas pierādīt, ka Krievijas agresija apdraud ne tikai Ukrainas, bet arī visas pasaules drošību. Savukārt Krievija mēģina spēlēt uz Rietumu bailēm no kodolkatastrofas, tādēļ cenšas pārliecināt Rietumus, ka militārais atbalsts Ukrainai var novest pie bīstamām sekām.

Brīdina par smago krīzi

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) direktors Rafaels Grosi ceturtdien ANO Drošības padomes sēdē aicināja atļaut starptautiskajiem ekspertiem ierasties Krievijas karaspēka kontrolētajā Zaporižjas atomelektostacijā (AES), kā arī pauda gatavību personīgi vadīt ekspertu delegāciju.

Krievijas pārstāvis ANO atbalstīja ekspertu vizītes sarīkošanu, taču noraidīja Ukrainas ierosinājumu izveidot demilitarizētu zonu, kas ietvertu AES un tās apkārtni.

Pēc Krievijas pieprasījuma sasauktajā ANO Drošības padomes sēdē Grosi brīdināja klātesošos par "smago krīzi'', kas izvēršas Zaporižjas atomelektrostacijā. Viņaprāt, ir steidzami jādod atļauja aģentūrai vadīt misiju Zaporižjā, un Grosi izteica gatavību personīgi vadīt šādu misiju.

"Es joprojām esmu ļoti noraizējies par situāciju Zaporižjas atomelektrostacijā un atkārtoju, ka jebkura militāra darbība, kas apdraud kodoldrošību, ir nekavējoties jāpārtrauc.

Šīs militārās darbības tik liela kodolobjekta tuvumā var izraisīt ļoti nopietnas sekas. Pamatojoties uz jaunāko informāciju, aģentūras ekspertiem ir provizorisks novērtējums, ka apšaudes vai citu militāru darbību rezultātā nav tieša kodoldrošības apdraudējuma, taču tas jebkurā brīdī var mainīties."

Ukraina: AES drošību garantēs tikai Krievijas karaspēka izvešana

Drošības padomes locekļi atbalstīja aicinājumus steidzami organizēt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misiju Ukrainā. Arī Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja Drošības padomes sēdē atbalstīja ekspertu vizītes sarīkošanu Zaporižjas AES. Viņš teica, ka šādai vizītei būtu jānotiek vēl šomēnes.

Vienlaikus viņš turpināja saspīlējumā vainot Kijivu, uzsverot, ka aģentūras misija neesot iespējama apstākļos, kad Ukrainas bruņotie spēki turpina apšaudīt rūpnīcu un teritoriju ap Enerhodaras pilsētu.

Krievija sēdē apsūdzēja Kijivu par "noziedzīgiem uzbrukumiem" stacijas infrastruktūrai, kas vedot pasauli uz kodolkatastrofu.

Ukraina tikmēr uzsvēra, ka AES drošību iespējams panākt tikai pēc Krievijas armijas vienību izvešanas.

Krievijas karaspēks īsteno bīstamas provokācijas, un ap atomelektrostaciju ir izvietota militārā tehnika, ar ko tiek apšaudītas Ukrainas pilsētas.

Krievijas pārstāvis ANO noraidīja Ukrainas ierosinājumu izveidot demilitarizētu zonu, kas ietvertu AES un tās apkārtni. Viņš apgalvoja, ka Krievijas karaspēks atrodoties AES teritorijā tāpēc, lai aizsargātu to pret iespējamiem teroraktiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt