«Zaļā pāreja» Vācijā: Cik veiksmīga tā bijusi, un kas var mainīties pēc vēlēšanām?

Klimata pārmaiņu jautājumi pirms Vācijas parlamenta vēlēšanām šogad ir īpaši aktuāli. Tiem pievērsta lielāka uzmanība gan partiju programmās, gan nenoliedzami arī sabiedrībā. Īpaši pēc šīs vasaras postošajiem plūdiem. Nākamā valdība šiem jautājumiem varētu pievērst lielāku uzmanību, tomēr viegli ar pāreju uz zaļo enerģiju Vācijai nebūt nav gājis arī līdz šim. Lai gan nulles emisiju mērķiem atvēlēti 500 miljardi eiro, vairāk nekā trīs ceturtdaļas enerģijas joprojām tiek iegūts no fosiliem avotiem.

Zaļā pāreja Vācijā: Cik veiksmīga tā bijusi un kas var mainīties pēc vēlēšanām?Rihards Plūme

Kad Vācijas Zaļā partija pirmo reizi nonāca valdībā, kas notika laikā no 1998. līdz 2005. gadam kopā ar kreisi centriskajiem sociāldemokrātiem, tas notika par mata tiesu, vēlēšanās iegūstot tikai 6,7% balsu. Arī vēlēšanās 2017. gadā atbalsts partijai bija 8%.

Tagad situācija ir citādāka. Šopavasar partija ar tās kanclera amata kandidāti Annalēnu Bērboku priekšgalā aptaujās pat bija izvirzījusies līderpozīcijā. Pēdējo gadu laikā “zaļie” nojaukuši sadarbības barjeras ar visām citām partijām, izņemot galēji labējo “Alternatīva Vācijai”. Un tieši šī partija visaktīvāk iestājas par klimata jautājumu risināšanu.

Vācijas Zaļā partija kanclera amata kandidāte Annalēna Bērboka, 2021.gada septembris.

Šī problēma kā citviet, tā arī Vācijā, īpaši vasarā piedzīvoto plūdu iespaidā kļūst arvien aktuālāka un vairāk jaunu cilvēku vidū. Partijas atbalstītāju loks koncentrējas rietumos esošajās lielajās pilsētās.

Arī Ķelnē uzrunātie Markuss un Šarlote atzina, ka viņus satrauc klimata pārmaiņu jautājums un viņi balsos par “zaļajiem”: “Jā, noteikti. Jā, noteikti, es domāju, ka tā ir liela problēma. Es vēlos, lai valdība mainās un nedomāju, ka CDU (Kristīgo demokrātu apvienība – red.) kaut ko šajā ziņā mainīs. Radikālākas pārmaiņas būtu labas.”

Pēdējo mēnešu laikā atbalsts “zaļajiem” ir krities, un tie aptaujās ieņem trešo vietu, saņemot ap 15–16% vēlētāju atbalstu. Tomēr ir skaidrs, ka partijai nākamajā koalīcijā būs būtiska loma, kas arī palīdzētu ātrāk virzīt dažādas ar klimatu saistītas pārmaiņas valstī.

Bet kā Vācijai ar pāreju uz dabai draudzīgiem enerģijas avotiem gājis līdz šim? Par šo jautājumu Berlīnē uz sarunu Latvijas Radio aicināja Frauki Roseri. Viņa ir klimata pētījumu domnīcas “New Climate Institute” viena no dibinātājām. Taujājot, kādu ietekmi uz cilvēku prātiem atstājuši vasarā pieredzētie plūdi, Rosere uzsvēra, ka vairāk cilvēku tagad aizdomājas par klimata pārmaiņām, bet tas, kādu ietekmi tas atstās uz vēlēšanām, grūti teikt, jo cilvēku atmiņa ir īsa. “Tas bija trauksmes zvans. Es nezinu, cik vēl trauksmes zvanu būs nepieciešami, bet tas lika padomāt par to, ka klimata krīze ir tuvu savām mājām.

Klimata pārmaiņu jautājums pirms tam cilvēkiem bija abstrakts, bet pēkšņi šis drauds kļuva pavisam īsts,” sacīja Rosere.

Tomēr Rosere līdzīgi kā vairāki citi ekonomikas un klimata jautājumu eksperti norādīja uz to, ka Vācija zaļajā pārejā kancleres Angelas Merkeles laikā nebūt nav virzījusies uz priekšu ātri. Lai gan Merkeles laikā investīcijas atjaunojamajā enerģijā strauji pieauga, viņas strīdīgais lēmums atteikties no kodolenerģijas pēc 2011. gadā notikušās Fukušimas katastrofas Japānā atstāja Vāciju atkarīgu no fosilā kurināmā vai elektroenerģijas importa.

No vienas puses, aptaujas rāda vienprātību, ka sabiedrībā un arī partiju programmās klimata jautājumi ir būtiski un kaut kas ir jādara. Tomēr Vācijas sabiedrība esot konservatīva – kādēļ kaut ko mainīt, ja ir labi, kā ir.

“Bet brīdī, kad reāli kaut kas ir jādara un ir valdības vai politisko partiju piedāvājums – varbūt pārskatīsim, kā izmantojam automašīnas, kā izmantojam autobāņus un jebko citu, tiek saprasts, ka pārmaiņas ietekmē katru. Un, ja tās jāīsteno, tas kļūst grūti. Šo 15 gadu laikā valdība neko daudz nav darījusi. Enerģijas pārejai bija labs sākums, tad tas apsīka un tagad iet otrā virzienā. Nekas daudz nav mainījies transporta un lauksaimniecības sektoros.

Domāju, ka ir daudz politisku paziņojumu par klimata pārmaiņu nozīmi, bet nav darīts pietiekami.

Un, ja ir, tad tas pārsvarā bijis Eiropas Savienības virzīts. Un diemžēl ir arī pierādījumi tam, ka konservatīvie bloķējuši daudzas ambiciozas Eiropas Savienības līmeņa iniciatīvas,” norādīja Rosere.

Kopumā analītiķi uzskata, ka kanclere Angela Merkele bijusi spiesta piekāpties gan ogļu lobijam un protestētājiem pret jauniem vēja parkiem, gan galvenokārt automobiļu ražotājiem. Neesot runa par to, ka Merkele vedusi valsti nepareizā virzienā, bet gan par to, ka darbi neesot bijuši pietiekami ambiciozi, taču pārāk lēni un piesardzīgi.

Rosere atzina, ka spēcīgs lobijs viennozīmīgi kavē pārmaiņas, īpaši transporta sektorā. Automašīnu sektors ir Vācijas viens no lielajiem ekonomikas pīlāriem. Pētniece uzskata, ka arī pāreja no ogļu izmantošanas enerģijas ieguvē virzoties pārāk lēni un debates par šo jautājumu ir ļoti politizētas, jo kristīgo demokrātu kandidāta Armīna Lašeta pārvaldītā Ziemeļreina-Vestfālene ir ogļu ieguves centrs Vācijā.

Rosere gan pauda pārliecību, ka klimata jautājumi pēc vēlēšanām neatkarīgi no tā, kāda būs koalīcija, būs daudz aktuālāki nekā iepriekš: “Ir sentiments Vācijas sabiedrībā, ka klimata jautājumu risināšanā esam priekšā citiem. 80. un 90.gados daudzās lietās Vācija bija pirmā, bet tas sen ir pagājis. Mēs daudz analizējam Eiropas un citu valstu politikas kursu un padarīto, un Vācija noteikti nav priekšgājēja. Es domāju, ka klimata jautājums būs augstu dienaskārtībā. Tas jau virzījās augšup, bet līdz ar vasaras notikumiem tas būs augstu. Nezinu, vai pietiekami augstu. Galu galā esam krīzē un mums pret šo problēmu vajadzētu attiekties tikpat nopietni kā pret pandēmiju. Mums nepieciešamas milzīgas pārmaiņas sistēmā.”

Rosere neslēpa, ka klimata jautājumu risināšana, ieviešot lielas pārmaiņas, prasīs arī lielus līdzekļus. Tomēr nereti tas atklāti netiek pateikts, proti, būs gan zaudētāji, gan ieguvēji. Tādēļ valdībām – gan Vācijas, gan citām – būs jāatrod veidi, kā pāreju padarīt maksimāli godīgu. Un būs jāpieņem lieli un drosmīgi lēmumi, jo ar maziem soļiem vairs nepietiek. Esot būtiski saprast, ka nekā nedarīšana maksās daudz vairāk nekā ieguldījumi zaļākā nākotnē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt