Krievu teroristu grupas būtiski pārkāpušas visas svarīgākās pamiera vienošanās un veic aktīvas uzbrukuma operācijas. Tā paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksandrs Turčinovs. Viņš apsūdzēja Krieviju, ka tā ne tikai mēģina iegūt kontroli pār okupētajām teritorijām, bet arī iznīcināt Ukrainas neatkarību un nacionālo identitāti.
Kaut gan Krievijas prezidents Vladimirs Putins Krievijas Drošības padomes sēdē šodien apgalvojis, ka tā bijusi Kijeva, kas deva oficiālu pavēli sākt plaša apmēra kaujas operācijas, pašpasludinātās Doņeckas "tautas republikas" līderis Aleksandrs Zaharčenko paziņoja, ka tieši separātisti sāks uzbrukumu, lai nodrošinātu kontroli pār visu Doņeckas reģionu.
„No mūsu puses vairs nebūs centienu runāt par pamieru. Mēs tagad skatīsimies uz Kijevas reakciju. Kijeva nesaprata, ka mēs varam uzbrukt vienlaikus trijos virzienos. Labas ziņas ir tās, ka jau kopš vakardienas Luhanskas tautas republika sākusi ofensīvu,” saka Zaharčenko.
„Arī tur kaujas notiek divos virzienos. Pēc mūsu datiem, pēdējam mobilizācijas vilnim Ukrainā bija jābeidzas 2. martā. Mēs pieņēmām lēmumu negaidīt Ukrainas armijas uzbrukumu, nedot viņiem iespēju izveidot triecienspēkus un kaitēt mums. Mēs sitīsim tik ilgi, kamēr nesasniegsim Doņeckas apgabala robežas, un tad, ja es redzēšu draudus Doņeckai no jebkuras citas apdzīvotas vietas, es nākšu un turpat to iznīcināšu,” pauda Zaharčenko.
Pēc sarunām Berlīnē Krievija un Ukraina šonedēļ paziņoja, ka abas konfliktā iesaistītās puses piekritušas atvilkt smagos ieročus no konflikta zonas frontes līnijas, kā to nosaka Minskas pamiera vienošanās.
Tomēr situācija Donbasā tikai pasliktinās. Kā paziņojusi Kijeva, reģionā ievesti vairāki tūkstoši Krievijas karavīru un simtiem militārās tehnikas vienību, un, pēc prezidenta Petro Porošenko vārdiem, Austrumukrainā jau notikušas īstas tanku kaujas. Prezidents vakar bija sasaucis ģenerālštāba ārkārtas sēdi, lai lemtu par atbildi Krievijas agresijai.
Arī Kijeva piektdien paziņoja, ka separātisti ir uzsākuši ofensīvu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksandrs Turčinovs, paziņoja, ka runa ir „par aktīvām Krievijas bruņoto spēku vienībām.” Porošenko šonedēļ apgalvoja, ka Ukrainā atrodas vairāk nekā 9000 Krievijas karavīru, kā arī vairāki simti tanku, smagās artilērijas vienību un bruņutransportieru.
Krievija noliedz Kijevas un rietumvalstu apsūdzības par krievu karavīriem Ukrainas austrumos. Maskava uzstāj, ka separātistiem karadarbībā pievienojušies tikai „brīvprātīgie.”
Tikmēr kāda interneta vietne, kas apkopo datus par Ukrainā karojošajiem ārvalstu algotņiem, liecina, ka sadursmēs varētu būt gājis bojā pirmais ar Latviju saistītais kaujinieks. Kā pašpasludinātās "Luhanskas tautas republikas" kaujinieks tajā minēts Rodions Kušnirs, kurš sociālajos tīklos figurē arī ar vārdu Deniss Morozovs. Kā viņa dzīvesvietas adrese minēta Rīga, Latvija, un sociālajos tīklos ievietotajos attēlos viņš ir redzams Rīgā, kā arī Donbasā pozējam ar ieročiem. Turpat norādīts, ka Kušnirs gājis bojā 21. janvārī no lodes trāpījuma sirds apvidū.
Apvienoto Nāciju Organizācija vēsta, ka Donbasā karadarbības dēļ dzīvības ir zaudējuši vairāk nekā 5000 cilvēku, kuru vidū ir gan civiliedzīvotāji, gan abu pušu karavīri. Savukārt vairāk nekā miljons cilvēku ir bijuši spiesti atstāt savu dzīvesvietu.
