Fakts, ka automašīnu ražotāji, lai izvairītos no apjomīgām investīcijām automašīnu modernizācijā, izmanto iekārtas, kuras pārbaužu laikā manipulē ar dzinēja darbības parametriem un tādā veidā pārbaudēs nodrošina tīrākas izplūdes gāzes nekā patiesībā, likumdevējiem nav nekas jauns.
EP deputāti nesen, izvērtējot tā saukto „Volkswagen” skandālu, secināja, ka
skaidras normas pret šādu ierīču izmantošanu ir jau iekļautas likumdošanā, kas regulē kravas automašīnu nozari, tomēr nesaprotamu iemeslu dēļ vieglo automašīnu industrijā šī pieredze nav tikusi ņemta vērā.
To, ka šajā laikā, izstrādājot likumu Eiropas Komisija (EK) ir pieļāvusi lielu kļūdu, atzina arī bijušais Eiropas komisārs rūpniecības jautājumos Ginters Ferhoigens.
„Man pilnībā jums jāpiekrīt. Ir pilnīgi bezjēdzīgi izlikties, ka neviens nav pieļāvis kļūdas. Mēs visi kopā nespējām to paredzēt,” norāda Ferhoigens.
„Kā jau es teicu, ka manā skatījumā jau tobrīd vajadzēja paredzēt ļoti skaidrus nosacījumus tam, kādos izņēmuma gadījumos var izmantot iekārtas, kuras testu laikā var ietekmēt izmešu apjomu un motora darbību. Ja man būtu iespēja pārstrādāt šo priekšlikumu, es šajā problēmā iedziļinātos krietni vairāk. Šobrīd diemžēl tā ir mācība mums visiem, bet tobrīd neviens šādus jautājumus neuzdeva, un kļūda tika pieļauta kolektīvi,” piezīmē komisārs.
Bijušā komisāra izteikumi gan tikai vēl vairāk pastiprināja Eiropas Parlamenta kritisko nostāju par to, kāda loma skandālā ir bijusi atbildīgajām amatpersonām un normu izstrādātājiem.
Deputāts no Zaļo frakcijas Bazs Eikhauts uzskata – šādi paskaidrojumi tikai apliecina to, ka atbildīgās amatpersonas nav bijušas uzdevumu augstumos.
„Es uzskatu, ka šāda atbilde tomēr liek ļoti vilties. Jo, kā šķita, viņš nebija informēts par to, ka attiecībā uz kravas automašīnām likums attiecīgā veidā jau bija ticis uzlabots. Attiecīgi šī iemesla dēļ, izstrādājot priekšlikumus vieglajām automašīnām, pilnveidotās normas, kas jau darbojās smago automašīnu jomā, netika ņemtas vērā. Tāpēc varam teikt, ka viņš nebija uzdevumu augstumos. Šķiet, tā nebija viņa prioritāte, jo pretējā gadījumā viņam būtu to vajadzējis zināt,” stāsta Eikhauts.
Tiesa, Ferhoigens oponēja, ka tobrīd informācijas par ierīcēm, kuras var manipulēt ar automašīnu izmešu pārbaužu rezultātiem, ir bijis nepietiekami, un arī neviena no citām likumdošanas izstrādē iesaistītajām institūcijām nav pievērsusi tām uzmanību.
„Nevienam nebija ne mazāko aizdomu, un arī man neienāca prātā, ka no morāles viedokļa vai arī tīri tehniski kaut ko tādu ir iespējams izdarīt, paliekot nepamanītam. Tobrīd par kaut ko tādu nebija ne mazākās informācijas un pat ne vismazākā mājiena,” pauž Ferhoigens.
Diskusijās arī izskanēja viedoklis, ka, lai novērstu iespēju, ka līdzīgas manipulācijas ar automašīnu izmešu pārbaudēm varētu atkārtoties arī nākotnē, ES institūcijām vajadzētu uzņemties plašākas pilnvaras, un arī pārliecināties, ka stingrākas automašīnu pārbaudes pilnvērtīgi tiek īstenotas arī dalībvalstu līmenī.
Jau ziņots, ka Vācijas kompānija aprīkoja automašīnas ar iekārtām, kas ļāva manipulēt ar izplūdes gāzu rādītājiem. ASV šīs ierīces tika uzstādītas 480 000 automašīnu. Tiesvedība pret “Volkswagen” bija uzsākta arī citās valstīs.
