"Pēc rūpīgas apsvēršanas un apspriešanas ar kolēģiem un ģimeni esmu pieņēmis lēmumu neiesaistīties sacensībā par Konservatīvās partijas vadību," tviterī paziņojis Voless, piebilstot, ka ir pateicīgs par viņam izteikto atbalstu.
Līdz šim par nodomu startēt toriju līdera vēlēšanās paziņojuši četri parlamenta deputāti.
No viņiem par favorītu šobrīd tiek uzskatīts Riši Sunaks, kura atkāpšanās no finanšu ministra amata izraisīja demisiju vilni valdībā, kas galu galā noveda pie Džonsona paziņojuma par atkāpšanos.
Savas kandidatūras pieteikuši arī parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētājs Toms Tugenhats, Kroņa tieslietu padomniece Sjūella Breivermena un relatīvi mazpazīstamā bijusī līdztiesības ministre Kemi Bedenoča.
Taču sagaidāms, ka sacensībā iesaistīsies tādi smagsvari kā pašreizējā ārlietu ministre Liza Trasa un Nadims Zahavi, kas trešdien finanšu ministra amatā nomainīja Sunaku.
Arī bijušais ārlietu ministrs Džeremijs Hants, kas 2019. gadā meta izaicinājumu Džonsonam, ir "faktiski pārliecināts", ka kandidēs arī šoreiz, britu medijiem izteikušies viņa atbalstītāji.
KONTEKSTS:
Lielbritānijas politisko dzīvi bija pārņēmuši skandāli par premjera Borisa Džonsona un viņa padoto rīkotajām darba ballītēm Dauningstrītā un arī premjerministra dzīvoklī laikā, kad visā valstī bija spēkā stingri kovida pulcēšanās ierobežojumi.
Konservatīvās partijas deputāti 6. jūnijā rīkoja balsojumu par Džonsona palikšanu partijas līdera un Lielbritānijas premjera amatā. Džonsons izturēja šo uzticības balsojumu, bet fakts, ka vairāk nekā 40% paša partijas deputātu balsoja pret premjeru, bija slikta zīme Džonsonam.
Džonsona valdību pameta vairāki ministri, kas pieprasīja viņa atkāpšanos. 7. jūlijā Džonsons paziņoja par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera posteņa. Premjera amatā viņš vēlas nostrādāt līdz rudenim, kad Konservatīvā partija būs izraudzījusies jaunu partijas līderi un Lielbritānijas valdības vadītāju.
