Sīkāka informācija par sarunu gaitu netiek sniegta.
Tomēr tas varētu liecināt par Maskavas centieniem uzņemties vidutāja lomu Sīrijas konflikta noregulējumā. Par to liecina arī Krievijas prezidenta administrācijas paziņojums pēc Vladimira Putina sarunām ar Asadu.
Kremļa saimnieks izteicies, ka militārā kampaņa Sīrijas oficiālā prezidenta atbalstam var veicināt etnisko un reliģisko grupu izlīgumu. Par centieniem rast izeju no asiņainās Sīrijas krīzes liecina arī citu valstu diplomātu aktivitātes.
Jau piektdien, 23.oktobrī, Austrijas galvaspilsētā Vīnē tiksies Krievijas, Amerikas Savienoto Valstu, Turcijas un Saūda Arābijas ārlietu ministri.
Ziņots, ka 30. septembrī Krievijas parlamenta augšpalāta ļāva Putinam izmantot Krievijas armijas gaisa spēkus, lai tie dotu triecienus Sīrijas prezidenta Bašara al Asada pretiniekiem. Krievija arī pauda, ka uzbruks grupējuma "Islāma valsts" pozīcijām.
Rietumvalstis pret Krievijas lēmumu sākumā izturējās atturīgi, taču pēc tam norādīja, ka tā "Islāma valstij" tikpat kā neuzbrūk. Tā vietā notiek uzbrukumi al Asada pretiniekiem un pat civiliedzīvotājiem.
Savukārt 20.oktobra vakarā Krievija un ASV noslēdza saprašanās memorandu, kas paredz nosacījumus, kādos abas valsts veiks uzlidojumus Sīrijā. Noslēgtā memoranda mērķis ir novērst iespējamos incidentus starp abu valstu lidmašīnām.
Karš Sīrijā ilgst jau vairākus gadus, un dzīvības tajā ir zaudējuši vairāki simti tūkstoši iedzīvotāju, bet vēl daži miljoni ir pametuši valsti un devušies bēgļu gaitās. Krievijas īstenotā militārā uzbrukuma rezultātā bēgļu plūsma no Sīrijas, visticamāk, kļūs vēl lielāka.
