Nīderlandes referendumā par Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas līgumu pret nobalsojuši 61%, bet par 38%.
Saskaņā ar aptaujām, aktivitāte bija zema, bet pietiekama, lai referendumu atzītu par notikušu. Iespējams, piedalījušies aptuveni 32% balsstiesīgo.
Līdz ar to pārsniegts noteiktais 30% slieksnis, lai referendums būtu spēkā esošs. Oficiālie rezultāti gan gaidāmi tikai pēc dažām dienām - Nīderlandes vēlēšanu komisija tos publicēs otrdien, 12.aprīlī.
Trešdien notikušais balsojums bija konsultatīvais referendums, tas ir, valdībai tā rezultāts nav tiesiski saistošs. Turklāt Nīderlandē šis referendums tika uzskatīts par ne tik daudz balsojumu par Ukrainu, bet testu sabiedrības attieksmei pret Eiropas Savienību.
Tautas nobalsošanu par kopienas asociācijas līgumu ar Ukrainu panāca eiroskeptiķu aktīvisti, kuru petīcijai pērn izdevās savākt pietiekami parakstu, lai ierosinātu konsultatīvo referendumu.
Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas līgums stiprina abu pušu politisko un tirdzniecības sadarbību. Nīderlande līdz ar referenduma rīkošanu ir vienīgā kopienas valsts, kas vēl nav pilnībā ratificējusi vienošanos, kaut to jau apstiprinājušas abas Nīderlandes parlamenta palātas.
Nīderlandes premjers Marks Rute, kurš iedzīvotājus aicināja balsot par vienošanos, trešdien vakarā atzina, ka „pret” balsojušo nometne ir pārliecinoši uzvarējusi. Viņš norādīja, ka šobrīd jautājums ir par to - bija vai nebija pārsniegts noteiktais 30% aktivitātes slieksnis, lai referendums būtu spēkā esošs.
Ja aktivitāte bija pietiekama, tad būs jābūt diskusijām par Ukrainas līguma ratifikāciju, atzina Rute.
Nīderlandes premjers uzsvēra, ka būs „soli pa solim” jāskatās, kā rīkoties tālāk, norādot, ka vispirms būs pārrunas ar parlamentu un citām Eiropas Savienības valstīm, pirms lemt, ko darīt.
Tikmēr Ukrainas prezidents Petro Porošenko, komentējot rezultātu, uzstāja, ka Kijeva turpinās ceļu pretim Eiropas Savienībai. Viņš uzsvēra, ka šis referendums ir konsultatīvs jeb nav tiesiski saistošs. Porošenko pauda pārliecību, ka „stratēģiski šis notikums nav šķērslis Ukrainas ceļā uz Eiropu”. Viņš arī uzsvēra, ka Kijeva turpinās ieviest dzīvē asociācijas līgumu, lai modernizētu valsti: „Vēlos atgādināt, ka šī referenduma rīkotāju mērķis nav Ukrainas un Eiropas Savienības asociācijas līgums. Tas ir uzbrukums Eiropas vienotībai, un tas ir uzbrukums eiropeisko vērtību izplatībai. Mēs neapstāsimies ceļā uz Eiropas integrāciju.”
Nīderlandē līguma atbalstītāji brīdināja, ka „pret” balsojums būs propagandas kārts Krievijas rokās, kas iebilda šāda līguma parakstīšanai. Bet pretinieku nometne uzsvēra bažas par korupciju Ukrainā un konfliktu valsts austrumos. Tajā pašā laikā eiroskeptiķi neslēpa, ka plašākais referenduma mērķis ir demonstrēt vispārēju pilsoņu neapmierinātību ar Eiropas Savienības politiku un demokrātiskuma trūkumu tajā.
Referenduma rezultāti ir arī papildu galvassāpes Eiropas Savienībai, ņemot vērā, ka jau jūnijā Lielbritānijā notiks referendums par valsts turpmāko dalību kopienā.
